Iluzionisms
Iluzionisms (franču: illusionner — «maldināt») ir mākslas paveids, kur galveno lomu spēlē roku veiklība; var tikt izmantoti tehniskie palīglīdzekļi. Mākslinieku, kurš rāda ilūzijas, kuru pamatā ir dažāda veida psiholoģiskie paņēmieni un optiskās ilūzijas, sauc par iluzionistu.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Iluzionisma pirmsākumi meklējami jau senajās civilizācijās. Viens no senākajiem zināmajiem trikiem ir tā sauktais kausiņu un bumbiņu triks, kura paveidi bija pazīstami jau Senajā Romā. Savukārt bieži minētais attēlojums kādā Senās Ēģiptes kapenē Beni Hasanā agrāk tika interpretēts kā šāda trika demonstrācija, lai gan mūsdienu pētnieki uzskata, ka tajā, iespējams, attēlota spēle ar traukiem, nevis iluzionista priekšnesums.[1]
Eiropā viduslaikos un agrīnajos jaunajos laikos ceļojošie mākslinieki gadatirgos un tirgus laukumos demonstrēja roku veiklības trikus, priekšmetu pazudināšanu un citus optiskus māņus. Pakāpeniski šādi priekšnesumi no ielu izklaides pārtapa profesionālā skatuves mākslā.
Par vienu no modernā iluzionisma pamatlicējiem uzskata franču iluzionistu Žanu Eižēnu Robēru-Udēnu (1805—1871). 1845. gadā viņš Parīzē atvēra savu iluzionisma teātri un tradicionālo gadatirgu burvju tēlu aizstāja ar eleganti ģērbta skatuves mākslinieka tēlu. Viņa priekšnesumos tika izmantota mehānika, automāti, optiskie efekti un rūpīgi izstrādāta skatuves dramaturģija.[2]
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā sākās tā dēvētais iluzionisma „zelta laikmets”, kad Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs lielu popularitāti ieguva skatuves burvju mākslinieki un grandiozas ilūzijas. Viens no pazīstamākajiem šī laikmeta māksliniekiem bija Harijs Hudīni, kurš kļuva īpaši slavens ar izbēgšanas trikiem un publiskiem izaicinājumiem.[3]
20. gadsimtā iluzionisms attīstījās līdz ar skatuves tehniku, kino un televīziju. Līdzās tradicionālajai roku veiklībai un lielajām skatuves ilūzijām izplatījās mentalisms, tuvplāna maģija un izbēgšanas māksla. 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā iluzionistu priekšnesumi kļuva plaši pieejami arī televīzijā un internetā, vienlaikus saglabā
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Cups and balls». Wikipedia. Skatīts: 2026. gada 15. septembrī.
- ↑ «Jean Eugene Robert-Houdin (1805–1871)». PBS. Skatīts: 2026. gada 15. septembrī.
- ↑ «Modern magic in history and theory». Cambridge University Press. 2016. Skatīts: 2026. gada 15. septembrī.
 | Šis ar mākslu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|