Interleikīns 2
Interleikīns 2 jeb IL-2 ir citokīns (šūnu signālmolekula), kura pieder pie interleikīnu grupas un ietilpst interleikīnu-hematopoetīnu dzimtā. Ir augšanas faktors, ietekmē dabiskās un adaptīvās imunitātes faktorus.[1]
Interleikīnu 2 izstrādā galvenokārt CD4+ Th1 limfocīti, kuri izdala 90% endogēnā interleikīna 2. To izstrādā arī citotoksiskie CD8+ T limfocīti, kas izdala 10% endogēnā interleikīna 2). T limfocīti ir vienīgās šūnas, kuras ir spējīgas ekspresēt IL-2 gēnu un to ekspresija stingri korelē ar antigēnus identificējošo T limfocītu komponentu. Interleikīna 2 mērķšūnas ir T un B limfocīti, dabīgās galētājšūnas, monocīti, neitrofilie leikocīti, eozinofilie leikocīti, trombocīti un citi. Keratinocīti ekspresē IL-2 receptorus, kaut gan interleikīna 2 potenciālā ietekme uz keratinocītiem nav zināma. Interleikīns 2 ir visu T šūnu subpopulāciju augšanas faktors. Naivajām T šūnām interleikīns 2 stimulē proliferāciju, kura nav neatkarīga no antigēna. T limfocītiem, kuri tika aktivēti ar antigēnu, interleikīns 2 stimulē klonālo ekspresiju. Iedarbojoties uz T šūnām interleikīns 2 ietekmē daudzu citokīnu sekrēciju un atbilstošo receptoru ekspresiju.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Белова О. В., Арион В. Я., Сергиенко В. И. Роль цитокинов в иммунологической функции кожи Arhivēts 2014. gada 4. augustā, Wayback Machine vietnē.. — Иммунология, аллергология, инфектология, 2008. №1:41-55
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |