Irokēzu valodas

Vikipēdijas lapa
Irokēzu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība
Ziemeļamerikas austrumi
Ģenētiskā
klasifikācija
Irokēzu
Atzari
ISO 639-2 iro
ISO 639-5 iro
Irokēzu valodas
Irokēzu valodu izplatība pirmskolonizācijas laikmetā.

Irokēzu valodas ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu saime. Tās nosaukums atvasināts no irokēzu savienības jeb konfederācijas, un valodu saimei pieder ne tikai sešas šīs konfederācijas ciltis, bet arī vairākas citas tautas.

Mūsdienās daudzas irokēzu valodas ir izmirušas, atlikušās nopietni apdraudētas. Vislabāk ir saglabājusies čeroki valoda (12 000 — 22 000 runātāju).

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārpieņemtā irokēzu valodu klasifikācija:

tuskaroru
notoveju (†).
  • Dienvidirokēzu atzars :
čeroku
  • Neskaidrs
Sentlorensas irokēzu (†)

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekvoja, — čeroku cilts sudrabkalis, kurš ap 1821. g. izveidoja čeroki valodai atbilstošu alfabētu.

Pie Lielo ezeru grupas pieskaitāma ap 16. gs. beigām izmirusī Sentlorensas irokēzu valoda. Šķiet, ka tā bija vairāku dialektu vai valodu grupa, kurā runāja vismaz 25 ciltis.

Venrohrononi jeb venro bija neliela cilts. Tā izzuda 17. gadsimta pirmajā pusē, tāpēc ziņas par venro valodu ir ļoti trūcīgas.

Pēc masu epidēmijām un kariem daļa hūronu un tionontati jeb petuni apvienojās viandotu ciltī. Saglabājušies materiāli ļauj tās klasificēt kā hūronu un tionontati valodas.

Ļoti nabadzīgas liecības saglabājušās par ativandaroku un ēri konfederāciju valodām. Hūronu dotais nosaukums Atiwandaronk nozīmē "viņi kas saprot valodu", tādējādi šīs tautas valodu vēsturiski pieskaita pie hūronu grupas.

Suskvehanoku (konestogu) valoda izzuda 18. gadsimta otrajā pusē, kad baltie Pontiaka sacelšanās laikā 1763. gadā noslepkavoja pēdējos 20 suskvehanokus.

No irokēzu savienības valodām vislabāk saglabājusies mohauku (ap 3300 runātāju),savukārt pārējās ir nopietni apdraudētas vai atrodas uz izzušanas robežas, — oneidu (160 — 500), seneku (ap 200), kaijugu (100 — 200), onondagu (65 — 115), tuskaroru (savienības sestā tauta) (mazāk kā 10 valodas pratēju).

Notoveju valoda izzuda labu laiku pirms 1900. gada. Ap 1820. gadu bija atlikuši tikai trīs gados vecāki šīs valodas pratēji. Meherini bija tuskaroru un notoveju kaimiņi, un, iespējams, runāja tajā pašā valodā vai līdzīgā dialektā.