Itāliki

Itāliki (latīņu: Italici) bija indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Itālijas pussalu senajos laikos, īpaši pirms Romas impērijas izveidošanās. Cilšu grupa ietvēra vairākas latīņus, sabīnus, samnītus, umbrus un citus. Tie runāja valodās, kas piederēja pie itāliešu valodu grupas, un šo valodu ietekme redzama arī mūsdienu itāļu valodā.

Itāliku ciltis spēlēja būtisku lomu Romas impērijas veidošanās procesā, jo tās veidoja etnisko un kultūras pamatu, uz kura balstījās Romas civilizācija.

Slaveni itāliki

Romuls un Rems — leģendārie Romas dibinātāji, kas pēc mīta bija dvīņi, kurus uzaudzināja vilku māte. Romuls kļuva par pirmo Romas valdnieku pēc tam, kad nogalināja savu brāli Remu.
Numitors — Alba Longas karalis un Romula un Rema vectēvs. Viņa meita Rēja Silvija bija Romula un Rema māte.

Marks Jūnijs Bruts — viens no Romas Republikas dibinātājiem. Viņš bija viens no vadoņiem sacelšanās laikā, kas gāza pēdējo Romas valdnieku un nodibināja Romas republiku.
Horācijs Cokls — leģendārais romiešu varonis.
Cincināts — romiešu patriots un diktators, kurš kļuva par simbolu vienkāršam pilsoniskumam un patriotismam. Viņš divreiz tika aicināts vadīt Romas republiku kā diktators krīzes laikā un pēc tam atgriezās savā zemkopja dzīvē.
Apija Klaudijs Ceks — slavens romiešu politiķis un būvnieks, kas bija atbildīgs par Apija ceļa (Via Appia) un pirmā Romas ūdensvada (Aqua Appia) būvniecību.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Itāliki.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)