Izraēlas Neatkarības deklarācija
Izraēlas Neatkarības deklarācija ir dokuments, ar kuru 1948. gada 14. maijā tika pasludināta Izraēlas valsts neatkarība. Šis datums sakrīt ar ebreju kalendāra 5. ijaru, un tas ir vēsturisks brīdis, jo deklarācija iezīmēja jaunas valsts izveidi pēc Otrā pasaules kara un Holokausta.
Deklarācijā bija noteikti pamatprincipi par jauno valsti, tostarp solījumi par vienlīdzību pilsoņiem neatkarīgi no rases, reliģijas vai dzimuma, kā arī demokrātisku pārvaldi un vēlmi dzīvot mierā ar kaimiņu valstīm.
Deklarācijas sagatavošana un pieņemšana notika uzreiz pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1947. gada 29. novembra lēmuma par Palestīnas sadalīšanu divās valstīs — ebreju un arābu valstīs. Šo deklarāciju parakstīja Dāvids Ben Gurions, kurš kļuva par pirmo Izraēlas premjerministru. Izraēlas neatkarības pasludināšana izraisīja sekojošu Arābu–Izraēlas karu, jo vairākas arābu valstis nepieņēma Izraēlas dibināšanu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Izraēlas Neatkarības deklarācija.
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|