Holokausts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs

Holokausts (grieķu: ὁλόκαυστος, holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija. Ivritā holokaustu dēvē par šoā (השואה — 'katastrofa').

Vispārpieņemts ir uzskats, ka holokaustā tikuši nogalināti apmēram 6 miljoni Eiropas ebreju. Izraēlas Holokausta memoriāls Yad Vashem līdz 2010. gadam bija identificējis 4 miljonus holokaustā bojāgājušos.[1]

Holokaustu Latvijā latviešu izcelsmes amerikāņu vēsturnieks Andrievs Ezergailis nodēvēja par „lielāko kriminālo noziegumu Latvijas vēsturē”.

Dažkārt par holokausta upuriem tiek uzskatītas arī citas nacistu vajātās etniskās vai sociālās grupas: čigāni, garīgi slimie, padomju karagūstekņi, homoseksuālisti, Jehovas liecinieki u.c.

Holokausta izpēte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējos gados daļa iepriekš vēsturniekiem nepieejamo holokausta materiālu tiek pamazām atslepenota:

  • No 1996. gada novembra vēsturniekiem ir pieejami ASV Nacionālā arhīva (National Archives) Vašingtonā. Pēc ilgām debatēm to panācis amerikāņu vēsturnieks Ričards Breitmans, atsaucoties uz likumu par informācijas brīvību, ka Nacionālā drošības aģentūra (National Security Agency) beidzot nodeva atklātībā līdz šim nepieejamus materiālus par II Pasaules kara sākumu. Runa ir par aptuveni 2000 SS un policijas ziņojumiem priekšniecībai Berlīnē, tostarp arī no okupētajām teritorijām Baltijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Lielbritānijā šie dokumenti vēl joprojām ir slepeni un pētniekiem nepieejami.[2]
  • No 2007. gada novembra vēsturniekiem ir pieejams Vācijā uzglabātais pasaulē lielākais nacistu ēras dokumentu arhīvs, kas iespējams, beidzot ļaus apzināt holokausta apmērus. Līdz tam tas bija atvērts tikai Sarkanajam krustam, no nacistiem cietušajiem un viņu radiniekiem. „...arhīvs satur vairāk nekā 30 miljonus dokumentu, kuros apkopota detalizēta informācija par holokausta upuriem, nacistu noziegumiem un vēstules no koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem. ...arhīva atvēršana aizkavējās, kamēr šīs 11 valstis ratificēja izmaiņas 1955. gada līgumā, kas aizliedza šo dokumentu izmantošanu izpētes darbiem.”[3]

Holokausta noliegšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā daļā Eiropas valstu (Vācijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Izraēlā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā, Šveicē u.c.) holokausta noliegšana ir kriminālpārkāpums.

Atsauces un paskaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Two thirds of Holocaust victims now identified». Reuters. Skatīts: 2016. gada 27. maijā. (angliski)
  2. Ojārs J.Rozītis. Jauni fakti par holokaustu. // Diena. 29.11.1996.
  3. Atvērts Vācijā uzglabātais holokausta arhīvs, LETA, 29. novembris 2007.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dean, Martin: Robbing the Jews - The Cofiscation of Jewish Property in the Holocaust, 1935 - 1945, Cambridge University Press, 2008. (angliski)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]