Izraēlas konstitūcija

Izraēlas konstitūcija formāli nepastāv, bet to aizstāj Izraēlas Valsts pamatlikumi.

Izraēlas konstitūcijas izveidošana joprojām nav pabeigta.

Vēsture

Iegūstot neatkarību 1948. gadā, Izraēla pieņēma rīkojumu par likumiem un pārvaldi, nosakot, ka tie likumi, kas valstī bija valdījuši pirms tās dibināšanas ir primāri, ciktāl tie neatrodas pretrunā ar principiem, kas iemiesoti Izraēlas Valsts dibināšanas proklamācijā, likumiem, kurus gatavojas pieņemt knesets. Līdz ar to likumu sistēma ietver saglabājušos Osmāņu likumu (bija spēkā līdz 1917. gadam), Britu mandāta likumus, kuros iekļauta liela daļa Anglijas likumu, kā arī ebreju reliģisko likumu elementus un dažus aspektus no citām sistēmām.

Tomēr likumu sistēmas spilgtākā iezīme ir liels apjoms neatkarīgu likumu, kas izriet no citu likumu nosacījumiem un tiesu prakses, tie veidojušies kopš 1948. gada. Pēc valsts dibināšanas Knesets bija pilnvarots ieviest vairākus pamatlikumus saistībā ar visām dzīves jomām, kas beigu beigās kopā izveidoja konstitūcijai līdzīgu likumu krājumu. Daudzos pamatlikumos ir definētas valdības pamatiezīmes, piemēram, prezidents, knesets, valdība, tieslietu sistēma, Izraēlas Aizsardzības spēki, valsts kontrolieris, profesijas izvēles brīvība un cilvēka cieņa un brīvība (kas vēršas pret cilvēka dzīves, ķermeņa vai cieņas aizskārumu).

Pamatlikumi

• Pamatlikums par Knesetu (1958)
• Pamatlikums par Izraēlas zemēm (1960)
• Pamatlikums par Prezidentu (1964)
• Pamatlikums par valdību (1968/2001)
• Pamatlikums par valsts ekonomiku (1975)
• Pamatlikums par Bruņotajiem spēkiem (1976)
• Pamatlikums par Jeruzalemi (1980)
• Pamatlikums par tiesvedības kārtību (1984)
• Pamatlikums par valsts kontrolieri (1988)
• Pamatlikums par personas cieņu un brīvību (1992)
• Pamatlikums par uzņēmējdarbības brīvību (1992)