Pāriet uz saturu

Jānis Arveds Trapāns

Vikipēdijas lapa
Jānis Arveds Trapāns
Latvijas Republikas aizsardzības ministrs
(1994—1995)

Dzimšanas dati 1938. gada 24. jūnijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miršanas dati 2025. gada 27. novembrī (87 gadu vecumā)[nepieciešama atsauce]
Politiskā partija LNNK (1989-?)

Jānis Arveds Trapāns (dzimis 1938. gada 24. jūnijā Rīgā, miris 2025. gada 27. novembrī[nepieciešama atsauce]) bija ASV latviešu vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks. Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas neilgi darbojies arī politikā, bijis aizsardzības ministrs. Pēc tam darbojies arī diplomātiskajā dienestā.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzmis 1938. gadā Rīgā. Otrā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk izceļoja uz ASV. 1960. gadā pēc studijām Stenforda Universitātē ieguva bakalaura grādu vēsturē. Studijas turpināja Kalifornijas Universitātē Bērkli, 1963. gadā iegūstot maģistra, savukārt 1979. gadā doktora grādu. No 1967. līdz 1971. gadam lektors, vēlāk no 1974. līdz 1979. gadam strādāja kā speciālists ASV 6. armijas štābā Sanfrancisko, no 1979. līdz 1982. gadam bija 6. armijas vēsturnieks.

No 1982. gada Trapāns bija Radio Brīvā Eiropa un Radio Brīvība raidījumu latviešu valodā direktors Minhenē. Bija viens no "2x2" nometņu veidotājiem, darbojies kā lektors. Uzstājies starptautisko un Baltijas studiju konferencēs kā referents. Tāpat publicējies trimdas latviešu periodiskajos izdevumos, kā arī vairāku grāmatu autors.

Miris 2025. gada 27. novembrī.[1]

Politiskā darbība

[labot | labot pirmkodu]

1989. gadā iestājās LNNK. Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas atgriezās Latvijā un kļuva par aizsardzības ministru Māra Gaiļa valdībā (1994—1995). 1995. gadā pēc Ministru prezidenta M. Gaiļa pieprasījuma atkāpās no ministra amata, kļūdams par Latvijas īpašo uzdevumu vēstnieku NATO un Eiropas Savienībā. Diplomātiskajā dienestā bija līdz 1997. gadam.

Bibliotēka

[labot | labot pirmkodu]

Jāņa Trapāna dāvātā privātbibliotēka, sastāvoša no 155 grāmatām angļu, vācu un latviešu valodā, iekļauta LU Bibliotēkas krājumā. Viņš uzrakstījis apcerējumu par Latvijas un Krievijas vēsturi 1944.—1953. gadā ar nosaukumu Die Geschichtsmodifizierung in Lettland nach dem Vorbild Moskaus.[2]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]