Jūlija sacelšanās Melnkalnē

Jūlija sacelšanās Melnkalnē (serbu: Тринаестојулски устанак) bija sacelšanās, kas notika 1941. gada 13. jūlijā Melnkalnē pret Itālijas fašistiskās valdības okupāciju Otrā pasaules kara laikā. Šī sacelšanās tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā Eiropā pēc nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto agresijas sākuma.

Lai gan sacelšanās tika apspiesta, tā kļuva par svarīgu pretošanās kustības simbolu. Tā iezīmēja sākumu plašākai partizānu kustībai, kas turpinājās visā kara laikā Dienvidslāvijā.

Vēsture

1941. gada aprīlī pēc Dienvidslāvijas karaļa valsts sabrukuma Melnkalne kļuva par Itālijas okupēto teritoriju. Itālija centās izveidot Melnkalnē "autonomu" valsti, lai nostiprinātu savu kontroli.

13. jūlijā vairāk nekā 30 000 Melnkalnes iedzīvotāju, iedvesmojoties no pretošanās idejām un nacionālās pašapziņas, sacēlās pret Itālijas karaspēku. Sacelšanās izpaudās kā uzbrukumi Itālijas garnizoniem, transporta līnijām un administratīvajām struktūrām. Sākotnēji sacelšanās bija veiksmīga, un sacelšanās dalībnieki īslaicīgi ieguva kontroli pār lielu daļu teritorijas. Tomēr Itālijas armija ar pastiprinājumiem apspieda sacelšanos.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūlija sacelšanās Melnkalnē.