Jūliuss Jēnihs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jūliuss Jēnihs (Jehnich, dzimis 1871.g., miris 1945.g.) bija Latvijas baltvācu mācītājs.

Ordinēts 1905.g. 13. novembrī. Pārņem lielo Ārlavas draudzi, Rojas un Valdemārpils filiāldraudzes baltvāciešiem sarežģītajā politiskajā situācijā pēc mācītāja Frīdriha Alberta Grīna nošaušanas. Brīvi pārvalda latviešu valodu. 1907. g. Ārlavas draudzē kopā ar Sasmaku un Roju bija 7500 draudzes locekļu. Mācītājs Jēnihs vada Ārlavas draudzi laikā, kad Latvija kļūst neatkarīga valsts un kad tiek veidota no jauna Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīcas struktūra. Saskaņā ar 1928.g. Baznīcas Satversmi, draudzes pārvalde ir uzticēta demokrātiski vēlētai draudzes padomei un valdei, kuras sastāvā mācītājs Jēnihs kopā ar vietējās latviešu sabiedrības pārstāvjiem risina draudzei būtiskus garīgus, ekonomiskus un sociālus jautājumus. Ārlavas draudzē Jēniha laikā notiek Valdemārpils filiāldraudzes atdalīšanās.

Pēc 32 gadu ilgas kalpošanas Ārlavas draudzē, piespiedu kārtā 1939.g. repatriējies ar sievu un septiņiem bērniem uz Vāciju.