Valdemārpils

Valdemārpils
Valdemārpils;
	pilsēta
	Lielā iela Valdemārpilī
; Karogs	; Ģerbonis
	Valdemārpils
	Koordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°EKoordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°E
Valsts	Latvija
Novads	Talsu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	Sasmaka
Platība
• Kopējā	3 km2
Iedzīvotāji (2020. gadā)
• kopā	1 168
• blīvums	389,3/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3260
Mājaslapa	www.valdemarpils.lv
	Valdemārpils Vikikrātuvē

Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā Sasmakas ezera rietumu krastā. Tās agrākais nosaukums līdz 1926. gadam bija Sasmaka.

Nosaukuma cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdemārpils nosaukta jaunlatviešu kustības ideologa Krišjāņa Valdemāra (1825—1891) vārdā, kurš dzimis Ārlavas pagastā un jaunībā strādājis par privātskolotāju Sasmakas miestā. Sasmakas vārds cēlies no blakus esošā ezera nosaukuma^{[nepieciešama atsauce]} un lietots dažādos veidos (Sansmagen, Sassmaggen, Sassmaken, Saßmacken). Savukārt Sasmakas ezera nosaukums, iespējams, cēlies no sašaurinājuma tā vidusdaļā, kuram mūsdienas pāri pārbūvēts satiksmes ceļa tilts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Valdemārpils vēsture

Valdemārpils izveidojusies pie Dupurkalna pilskalna (47 m) senā līvu Ārlavas pilsnovada teritorijā, ko 11.—13. gadsimtā bija pakļāvuši kurši. Par šis vietas aizvēsturisko nozīmīgumu liecina Elku liepa Sasmakas parkā, kulta vieta Ozolu Svētkalnā un skandināvu kultūrai raksturīgās "velna laivas" pilsētas apkārtnē. Līdz 13. gadsimtam Ārlavas pilsnovads (Arowelle) piederēja pie Vanemas zemes un pieminēts 1231. gada līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu.

Sasmakas (Sansmagen) vārds pirmo reizi rakstos minēts 1582. gada nodevu sarakstos, 1644. gadā Sasmaka ieguva brīvciema statusu. 1656. gadā hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz Piltenes apgabalu un Sasmakas ciemam piešķīra miesta tiesības. Lielā Ziemeļu kara laikā sākušās Lielā mēra epidēmijas laikā 1710.—1711. gadā nomira liela daļa no tā iedzīvotājiem. 1834. gadā Kurzemes guberņas administrācija ciemam atkal piešķīra miesta statusu, 19. gadsimta beigās blakus luterāņu baznīcai bija arī ebreju sinagoga un pareizticīgo baznīca (celta 1887.—1889. gados). 1894. gadā Sasmaka ieguva pašpārvaldes tiesības,

1917. gadā Sasmakai piešķīra pilsētas tiesības. 1916.—1917. gadā caur Valdemārpili uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru Valdgale-Roja. 1926. gadā Sasmaku pārdēvēja par Valdemārpili. 1941. gada vasarā, Latvijas vācu okupācijas laikā, latviešu pašaizsardzības vienības pēc nacistu pavēles nogalināja pilsētas visus 150 ebrejus.^[2]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads	1582	1628	1863	1881	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	1997	2011
iedz. skaits	~100	~200	1423	1774	1833	959	1064	1130	1135	1147	1078	1290	1581	1379	1240

Tautība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads	iedzīvotāju skaits	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	vācieši	igauņi	pārējie
1863*	1423	117	0	0	0	0	0	1182	124	0	0
1881*	1774	423	0	0	0	0	0	1197	154	0	0
1925	1064	879	10	0	0	0	0	156	13	5	1
1930	1130	933	17	3	0	1	0	161	8	7	0
1935	1135	930	7	0	nez.	4	0	159	12	2	21
1979	1290	1212	27	14	9	4	7	0	nez.	nez.	17
1989	1581	1485	40	10	8	8	15	0	2	1	12
2011	1244	1149	17	7	6	9	8	nez.	nez.	nez.	48