Valdemārpils
| Valdemārpils | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
 Lielā iela Valdemārpilī | |||
| |||
  Valdemārpils | |||
| Koordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°EKoordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Talsu novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1917. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | Sasmaka | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 3,8 km2 | ||
| • sauszeme | 3,8 km2 | ||
| • ūdens | 0,0 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2022)[2] | |||
| • kopā | 1 129 | ||
| • blīvums | 296,3 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-3260 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Valdemārpils Vikikrātuvē | |||
Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā Sasmakas ezera rietumu krastā. Tās agrākais nosaukums līdz 1926. gadam bija Sasmaka.
Nosaukuma cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valdemārpils nosaukta jaunlatviešu kustības ideologa Krišjāņa Valdemāra (1825—1891) vārdā, kurš dzimis Ārlavas pagastā un jaunībā strādājis par privātskolotāju Sasmakas miestā. Sasmakas vārds cēlies no blakus esošā ezera nosaukuma[nepieciešama atsauce] un lietots dažādos veidos (Sansmagen, Sassmaggen, Sassmaken, Saßmacken). Savukārt Sasmakas ezera nosaukums, iespējams, cēlies no sašaurinājuma tā vidusdaļā, kuram mūsdienas pāri pārbūvēts satiksmes ceļa tilts.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valdemārpils izveidojusies pie Dupurkalna pilskalna (47 m) senā līvu Ārlavas pilsnovada teritorijā, ko 11.—13. gadsimtā bija pakļāvuši kurši. Par šis vietas aizvēsturisko nozīmīgumu liecina Elku liepa Sasmakas muižas parkā, kulta vieta Ozolu Svētkalnā un skandināvu kultūrai raksturīgās "velna laivas" pilsētas apkārtnē. Līdz 13. gadsimtam Ārlavas pilsnovads (Arowelle) piederēja pie Vanemas zemes un pieminēts 1231. gada līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu.
Sasmakas (Sansmagen) vārds pirmo reizi rakstos minēts 1582. gada nodevu sarakstos, 1644. gadā Sasmaka ieguva brīvciema statusu. 1656. gadā hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz Piltenes apgabalu un Sasmakas ciemam piešķīra miesta tiesības. Lielā Ziemeļu kara laikā sākušās Lielā mēra epidēmijas laikā 1710.—1711. gadā nomira liela daļa no tā iedzīvotājiem. 1834. gadā Kurzemes guberņas administrācija ciemam atkal piešķīra miesta statusu, 19. gadsimta beigās blakus luterāņu baznīcai bija arī ebreju sinagoga un pareizticīgo baznīca (celta 1887.—1889. gados). 1894. gadā Sasmaka ieguva pašpārvaldes tiesības.
1917. gadā Sasmakai piešķīra pilsētas tiesības. 1916.—1917. gadā caur Valdemārpili uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru Valdgale-Roja. 1926. gadā Sasmaku pārdēvēja par Valdemārpili. 1941. gada vasarā, Latvijas vācu okupācijas laikā, latviešu pašaizsardzības vienības pēc nacistu pavēles nogalināja visus 150 pilsētas ebrejus.[4]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valdemārpils atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā Sasmakas ezera rietumu krastā. Pilsēta atrodas uz lēzena paugurgrēdu masīva, kas paceļas līdz 58 m vjl. Ezers aizņem garu un šauru ledāja izspieduma ieplaku, kas iepretī Valdemārpilij sašaurinās tā, ka pāri iet ceļš. Ezera ziemeļu daļu mēdz saukt par Ārlavas ezeru, dienvidu daļu — par Valdemārpils ezeru.[5]
Valdemārpili ieskauj Ārlavas pagasts. Pilsētu šķērso autoceļš P126 Valdgale-Roja.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ap 19. gadsimta vidu Sasmakā bija gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju cik Talsos, no kuriem aptuveni 84% bija ebreji. Tas izskaidrojams ar to, ka Kurzemes hercogistes pilsētās ebrejiem tika atļauts apmesties tikai pēc 1799. gada, kad hercogiste atradās Krievijas impērijas sastāvā. Sasmakā, kas piederēja pie Piltenes apgabala un kam bija brīvciema statuss, ebreji varēja dzīvot jau agrāk.[6] Ciems turpināja pieaugt līdz Pirmajam pasaules karam, kad tajā bija ap 2000 iedzīvotāju, bet 1920. gadā, kad tam piešķīra pilsētas tiesības, bija atlikuši tikai 959 iedzīvotāji.[7] Šajā laikā īpaši samazinājās ebreju un vāciešu skaits pilsētā. Pēdējo 100 gadu laikā ledzīvotāju skaits Valdemārpilī ir maz mainījies.[5]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| gads | 1582 | 1628 | 1863 | 1881 | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 | 2021 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| iedz. skaits | ~100 | ~200 | 1423 | 1774 | 1833 | 959 | 1064 | 1130 | 1135 | 1147 | 1078 | 1290 | 1706 | 1605 | 1358 | 1153 |
Tautība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| gads | iedzīvotāju skaits | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | ebreji | vācieši | igauņi | pārējie |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1863* | 1423 | 117 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1182 | 124 | 0 | 0 |
| 1881* | 1774 | 423 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1197 | 154 | 0 | 0 |
| 1925 | 1064 | 879 | 10 | 0 | 0 | 0 | 0 | 156 | 13 | 5 | 1 |
| 1930 | 1130 | 933 | 17 | 3 | 0 | 1 | 0 | 161 | 8 | 7 | 0 |
| 1935 | 1135 | 930 | 7 | 0 | nez. | 4 | 0 | 159 | 12 | 2 | 21 |
| 1970 | 1078 | 1017 | 28 | 7 | 1 | 7 | 7 | nez. | nez. | nez. | 11 |
| 1979 | 1290 | 1212 | 27 | 14 | 9 | 4 | 7 | 0 | nez. | nez. | 17 |
| 1989 | 1581 | 1485 | 40 | 10 | 8 | 8 | 15 | 0 | 2 | 1 | 12 |
| 2000 | 1605 | 1513 | 28 | 7 | 9 | 10 | 9 | nez. | nez. | nez. | 29 |
| 2011 | 1244 | 1149 | 17 | 7 | 6 | 9 | 8 | nez. | nez. | nez. | 48 |
| 2021 | 1153 | 1068 | 22 | 5 | 2 | 5 | 7 | nez. | nez. | nez. | 44 |
- Dati par dzimto valodu.
Konfesionālā un reliģiskā piederība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| gads | iedzīvotāju skaits | luterāņi | u.c.protestanti | katoļi | pareizticīgie | vecticībnieki | jūdaisti | u.c.ticības | nezināmi |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1863 | 1423 | 241 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1182 | 0 | 0 |
| 1881 | 1774 | 576 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1197 | 0 | 0 |
| 1897 | 1833 | 833 | nez. | nez. | nez. | nez. | 899 | 101 | 0 |
| 1925 | 1064 | 823 | 23 | 0 | 59 | 0 | 157 | 0 | 2 |
| 1930 | 1130 | 856 | 36 | 11 | 62 | 4 | 161 | 0 | 0 |
| 1935 | 1135 | 839 | 57 | 19 | 61 | 0 | 159 | 0 | 0 |
Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sasmakas ezers (garums 7,2 km)
- Dupurkalns — sens kuršu pilskalns
- Sasmakas parks ar 17.gs. lielgabaliem
- Sasmakas muižas kungu māja (1886) ar parku
- Valdemārpils Elku liepa pie Sasmakas ezera
- Luterāņu baznīca (1646, 1793)
- Bijusī sinagogas ēka (ap 1830)
- Bijusī ortodoksā baznīca, tagad Vasarsvētku draudzes dievnams (celts 1887.-1889.)
- Novada muzejs bijušajā dzelzceļa stacijas ēkā (1917)
- Valdemārpils Meža muzejs (1971)
- Piemineklis Krišjānim Valdemāram (2007)
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Sasmakas muižas kungu māja
-
-
Krišjāņa Valdemāra piemineklis
-
Valdemārpils Vasarsvētku draudzes nams
.jpg)
.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Mārtiņš Ķibilds. «Holokausts. Valdemārpils savējie.». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2018. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 14. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
- ↑ Tūristu maršruti Talsu novadā. Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļas izdevums. 1937. 97. lpp.
- ↑ J. Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale, 1960.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valdemārpils.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|