Pāriet uz saturu

Japānas makaks

Vikipēdijas lapa

Japānas makaks (latīņu: Macaca fuscata), zināms arī kā sniega pērtiķis, ir pērtiķu suga, kas pieder pie makaku dzimtas (Cercopithecidae). Šie primāti ir izplatīti Japānā un ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstajam klimatam starp visiem pērtiķiem.

Japānā šo sugu sauc par Nihonzaru (ニホンザル, kombinācija no Nihon 日本 “Japāna” + saru 猿 “pērtiķis”).

Japānas makaki

Lai gan Japānas makaki nav tiešā izmiršanas draudā, viņu populācijas dažos reģionos samazinās dzīvotņu zaudējuma un cilvēku aktivitāšu dēļ. Suga ir aizsargāta Japānas nacionālajos parkos un rezervātos.

Japānas makaki ir vidēja izmēra pērtiķi. Pieaugušu īpatņu ķermeņa garums svārstās no 50 līdz 60 cm, un tie sver no 5 līdz 14 kg, tēviņi parasti ir lielāki nekā mātītes. Šiem pērtiķiem ir blīvs, brūns vai pelēkbrūns kažoks, kas palīdz tiem saglabāt siltumu aukstajos klimatiskajos apstākļos. Raksturīga iezīme ir sarkanā sejas āda, kas nav klāta ar spalvām, kā arī spilgti sarkana āda uz pēdām.

Izplatība un biotopi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japānas makaki dzīvo Japānas salu mežainajos un kalnainajos reģionos. Tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur temperatūra var pazemināties līdz -15 °C. Viena no šo pērtiķu populārākajām dzīvesvietām ir Džigokudani karsto avotu apgabals, kur makaki ziemas mēnešos bieži sildās karstajos avotos.

Uzvedība un dzīvesveids

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japānas makaki ir sabiedriski dzīvnieki, kas dzīvo grupās, kurās ir no 20 līdz 100 īpatņiem. Grupas ir organizētas stingri hierarhiskā struktūrā, kur dominējošās pozīcijas ieņem augstākās pakāpes tēviņi un mātītes. Viņi ir labi zināmi ar savu pielāgošanās spēju un intelektu. Piemēram, novērota uzvedība, kur makaki mazgā pārtiku ūdenī, pirms to ēst. Šāda uzvedība tiek uzskatīta par kultūras pārneses piemēru dzīvnieku vidū.

Japānas makaki ir visēdāji. To uzturā ietilpst augļi, sēklas, lapas, kukaiņi un pat mazi bezmugurkaulnieki. Aukstajā sezonā, kad pārtikas resursi ir ierobežoti, tie barojas ar koku mizu un sūnām.

Vairošanās sezona notiek ziemā. Mātītes grūsnības periods ilgst apmēram 170 dienas, un pavasarī vai vasaras sākumā piedzimst viens mazulis. Jaunās mātītes piedzimšanas brīdī ir ļoti atkarīgas no mātes, taču tās sāk patstāvīgi pārvietoties jau dažu mēnešu laikā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]