Makaki

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Makaki
Macaca (Lacépède, 1799)
Indijas cepurainais makaks (Macaca radiata)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Primāti (Primates)
Dzimta Mērkaķi (Cercopithecidae)
Cilts Paviānu cilts (Papionini)
Ģints Makaki (Macaca)
Makaki Vikikrātuvē

Makaki, makaku ģints (Macaca) ir viena no paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 23 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas. Šī ir viena no visplašāk izplatītajām mērkaķu ģintīm pasaulē. Lielākā daļa makaku sugu ir sastopamas Āzijā, sākot ar Afganistānu un beidzot ar Japānu, bet berberu makaks (Macaca sylvanus) mājo Ziemeļāfrikā un Eiropas dienvidos, Gibraltāra klintīs. Vispazīstamākās makaku sugas ir rēzus makaks (Macaca mulatta) un berberu makaks.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tibetas makaks (Macaca thibetana) ir lielākais makaku ģintī, attēlā tēviņš
Krabjēdājmakaks (Macaca fascicularis) ir mazākais makaku ģintī, attēlā tēviņš

Makaki ir vidēji lieli mērkaķi ar spēcīgi veidotu ķermeni un ekstremitātēm. Kājas un rokas ir apmēram vienādā garumā.[1] Tiem ir biezs matojums, kas parasti ir pelēkbrūnā krāsā, tomēr ir sastopami arī melni makaki. Purna daļa pagarināta un uz tās nav matojuma. Vairākām sugām uz galvas ir biezāki un garāki mati, kas atgādina cepuri, bet dažām sugām ir vaigu bārdas. Viena no galvenajām pazīmēm, pēc kā atšķir dažādas makaku sugas, ir to astes garums. Dažām sugām astes nav vispār, dažām tā ir īsa, bet citām gara, sasniedzot tādu pašu garumu kā pārējais ķermenis.

Tēviņi ir izteikti lielāki nekā mātītes. Lielākais ģintī ir Tibetas makaks (Macaca thibetana), kura tēviņa ķermeņa garums sasniedz 70 cm, svars 18 kg, mātītes svars ir 13 kg.[1] Mazākais ģintī ir krabjēdājmakaks (Macaca fascicularis), kura tēviņa ķermeņa garums var būt 41 cm, svars ir 5,5 kg, mātītes ķermeņa garums ir 38 cm, svars 2,4 kg.[1][2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Makaki dzīvo baros, kas var būt dažāda lieluma. Tiem ir ļoti strikta bara uzbūve un hierarhija, kas gan tēviņiem ik pa laikam nomainās. Kopumā tēviņi dominē pār mātītēm. Toties mātītēm savstarpējā hierarhija ir daudz noturīgāka un ir vairāk atkarīga no mātes hierarhijas pakāpes barā.[1] Augstāka ranga makaks, ja tam pietrūkst ēdiens, to, piemēram, var izņemt pat no zemāka ranga mērkaķa mutes.[3]

Makaki dzīvo kokos daudz biežāk nekā paviāni, bet ērti jūtas arī uz zemes. Makaki ir arī labi peldētāji. Atkarībā no sugas tie dzīvo mežos, līdzenumos, klintīs un akmeņainos pacēlumos. Makaki ir visēdāji. Tiem ir lieli vaigu maisi, kuros var noglabāt ēdienu.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārošanās tropu sugām var notikt jebkurā gada periodā, bet pārējām sugām ir vairošanās sezona. Grūsnības periods ilgst apmēram 6 mēnešus un dzimumbriedumu jaunie makaki sasniedz 4 gadu vecumā. Lai arī makaki ir ļoti inteliģenti, tiem var būt samērā neciešams raksturs, nepiemērots komunikācijai ar cilvēkiem.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Berberu makaks (Macaca sylvanus)
Celebesas makaks (Macaca nigra)
Japānas makaki (Macaca fuscata)

Makaku ģints (Macaca)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Britannica: genus Macaca
  2. Primate Info Net: Long-tailed macaque
  3. "The Life of Mammals" Hosted by David Attenborough, 2003 British Broadcasting Corporation. BBC Video
  4. Li, C.; Zhao, C.; Fan, P. (25 Mar 2015). "White-cheeked macaque (Macaca leucogenys): A new macaque species from Modog, southeastern Tibet". American Journal of Primatology. doi:10.1002/ajp.22394

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]