Jevgeņijs Kotomins

Jevgeņijs Kotomins Personīgā informācija Dzimis 1949. gada 20. septembrī (75 gadi) Viļņa, Lietuvas PSR (tagad Lietuva Tautība krievs

Zinātniskā darbība Zinātne Fizika Alma mater Latvijas Universitāte

Jevgeņijs Kotomins (dzimis 1949. gadā) ir Latvijas fiziķis, habilitēts fizikas doktors (Dr. habil. phys., 1992), Latvijas Universitātes profesors (1996). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1993). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus materiālzinātnes jomā, izmantojot skaitļošanas metodes, izveidojis cietvielu kvantu ķīmijas virzienu, veicis aprēķinus daudzu punktveida defektu funkcionālo oksīdu un nitrīdu kristālu apjomā un uz virsmām.

Dzīvesgājums

Dzimis 1949. gada 20. septembrī Viļņā. Studēja Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru beidza 1971. gadā. Strādāja LVU Cietvielu fizikas institūtā par inženieri, vēlāk par zinātnisko līdzstrādnieku (1971-1974). Papildinājās Ļeņingradas Valsts Universitātes kvantu ķīmijas nodaļā (1973-1974).

1975. gadā LZA Fizikas institūtā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu par elektronu tunelēšanas lomu radiācijas inducētu defektu akumulācijā un tika ievēlēts par LVU Pusvadītāju fizikas katedras docentu. Strādāja par LVU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētnieku (1980-1985). 1986. gadā papildinājās Turīnas Universitātes teorētiskās ķīmijas departamentā.

1988. gadā aizstāvēja zinātņu doktora grādu par elektronu kontrolētās jonisko kristālu defektu uzkrāšanās un rekombinācijas teoriju un kļuva par LU CFI Teorētiskās fizikas un datormodelēšanas laboratorijas vadītāju.

1996. gadā viņu ievēlēja par LU profesoru, kā viesprofesors viņš strādāja arī Štutgartes Cietvielu pētniecības Maksa Planka institūtā (Max-Planck-Institut für Festkörperforschung, 1999-2000, 2005-2013), Osnabrikas Universitātē (2000-2001), Karlsrūes Transurāna elementu institūtā (2005-2007), un Astanas Universitātē (2008-2012). Pēc atgriešanās Latvijā strādā par LU CFI Pašorganizēto sistēmu kinētikas laboratorijas nodaļas vadītāju.

Zinātniskie darbi

Monogrāfijas un rakstu krājumi

• Evarestovs R. A., Kotomins J.A., Ermoškins A.N. Cietvielu punktveida defektu molekulārie modeļi. Rīga: Zinātne, 1983. -287 p. (krieviski)
• Kantorovičs L. N., Kotomins J. A., Kuzovkovs V. N., Tāle I. A., Šlugers A.L., Zaķis J.R. Cietvielu defektu procesu modeļi. Rīga: Zinātne, 1991. -320 p. (krieviski)
• E. Kotomin, V. Kuzovkov. Modern Aspects of Diffusion-Controlled Reactions. Cooperative Phenomena in Bimolecular Processes. Amsterdam: Elsevier (vol. 34 in a series of Comprehensive Chemical Kinetics), 1996, 610p. (angliski)
• E. A. Kotomin, V. N. Kuzovkov, A. I. Popov. The kinetics of defect aggregation and metal colloid formation in insulating solids under irradiation. Radiation Defects and Effects in Solids, 2001, vol.155, pp.113-125. (angliski)
• Catlow C.R.A. and Kotomin E.A. (eds.) Computational Materials Science, IOS press, 2003 (NATO Science series III: Computer and Systems Sciences, vol. 187), 420 pp.
• Sickafus K. and Kotomin E.A. (eds.). Radiation Effects in Solids, 2006, (NATO ASI Science Series II. Physics, Chemistry and Mathematics, Vol. 235)
• Kuzovkov V.N., Kotomin E.A., Zvejnieks G., Li K.D., Ding T.H., Wang L.M. Void Superlattice Formation in Electron Irradiated Insulating Materials.—Book chapter II in: Advances in Materials Science Research , vol. 2, 2011, pp. 191-216 (Nova Science Publishers, ed. Maryann C. Wythers).
• Heifets E., Kotomin E.A., Mastrikov Yu., Piskunov S., and Maier J. Book chapter Thermodynamics of ABO3 perovskite surfaces. In: Thermodynamics-Intective study (InTech Open Access Publishers), 2012, p.491-518.
• E.A. Kotomin, R. Merkle, Yu.A. Mastrikov, M.M. Kuklja, and J. Maier, Energy Conversion: Solid Oxide Fuel Cells. First-Principles Modeling of Elementary Processes. Chapter 6 in book: Computational Approaches to Energy Materials (eds. A.Walsch, A.Sokol, C.R.A. Catlow, Wiley), 2013, p. 149-186.

Atsevišķas publikācijas

• Doktorov A.B., Kotomin E.A. Theory of Tunnelling Recombination of Defects Stimulated by Their Motion. (I). General formalism. Phys. Stat. Solidi (b), 1982, 114, No.1, p.9-14.
• Kotomin E.A., Doktorov A.V. Theory of Tunnelling Recombination of Defects Stimulated by Their Motion. (II). Three Recombination Mechanisms. Phys. Stat. Solidi (b), 1982, 114, No.2, p.287-318.
• Kalnin Yu.H., Kotomin E.A. Radiation-induced aggregation of immobile Frenkel defects in solids. Probl. of atom. Sci. and techn., Kharkov phys.-techn. Inst., 20, 1984, p.18-34.
• Kuzovkov V.N., Kotomin E.A. Kinetics of bimolecular reactions in condensed media. Rep. on Progr. in Physics, 1988, 51, No.12, p.1479-1524.
• Millers D.K., Grigorjeva L.G., Kotomin E.A., Artjushenko V.G. Butvina L.N. Radiation-induced processes in crystals and fibers made of silver halides. Latv.St.Univ. Preprint. 1988. P.70.
• Vinetsky V.L., Kalnin Yu.R., Kotomin E.A., Ovchinnikov A.A. Radiation-induced Frenkel defect aggregation in solids. Sov. phys.-uspekhi, 1990, 33, No.10, p.793-811.
• Kotomin E.A., Kuzovkov V.A. Phenomenological theory of the recombination and accumulation kinetics of radiation defects in ionic solids. Rept. Progr. Phys., 1992, 55, p.2079-2202.
• Eglitis R., Kotomin E.A., Borstel G. Large scale computer modeling of point defects, polarons and pervoskite solid solutions. Defects and Diffusion Forum, 2004, 226-228, p. 169-180.
• Zhukovskii Yu., Kotomin E.A., Evarestov R.A., Ellis D.E. Periodic Models in Quantum Chemical Simulations of F Centers in Crystalline Metal Oxides. Int. J. Quantum Chem., 2007, 107, p.2956-2985.
• Kotomin E.A. and Popov A.I. The kinetics of radiation-induced point defect aggregation and metallic colloid formation in ionic solids. In: Radiation Effects in Solids, NATO ASI Science Series II. Physics, Chemistry and Mathematics (Eds. K. Sikafus and E.A. Kotomin), 235, p. 153-192.
• M.M. Kuklja, E.A. Kotomin, R. Merkle, Yu.A. Mastrikov, and J. Maier, Combined theoretical and experimental analysis of processes determining cathode performance in solid oxide fuel cells. Phys. Chem. Chem. Phys., 2013, 15, p. 5443-5471.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Latvijas Zinātņu akadēmijas F. Candera balva (1997)