Astana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Astana
galvaspilsēta
Астана
Astanas centrālā daļa ar Baitereka torni vidū
Astanas centrālā daļa ar Baitereka torni vidū
Karogs: Astana
Karogs
Ģerbonis: Astana
Ģerbonis
Astana (Kazahstāna)
Astana
Astana
Atrašanās vieta Kazahstānā
Koordinātas: 51°10′0″N 71°26′0″E / 51.16667°N 71.43333°E / 51.16667; 71.43333Koordinātas: 51°10′0″N 71°26′0″E / 51.16667°N 71.43333°E / 51.16667; 71.43333
Valsts Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Dibināta 1830. gadā
Administrācija
 • Akims (mērs) Altajs Kulginovs
Platība
 • Kopējā 258,41 km2
Augstums 347 m
Iedzīvotāji (2019)[1]
 • kopā 1 078 362
 • blīvums 4 173,2/km²
Laika josla BTT (UTC+6)
Pasta indekss 010000 - 010015
Tālruņu kods +7 7172[2]
ISO 3166-2 AST
Auto reģistrācijas numurs Z
Mājaslapa astana.kz
Astana Vikikrātuvē

Astana (kazahu: Астана — ‘galvaspilsēta’), īslaicīgi Nursultana (kazahu: kazahu: Нұр-Сұлтан; Нұрсұлтан қаласы; agrāk saukta arī Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati. Tā atrodas Kazahstānas ziemeļu-centrālajā daļā, Akmolas apgabala vidū, bet ir politiski un administratīvi neatkarīga no apgabala, kam ir savs administratīvais centrs Kekšetau.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1824. gadā Sibīrijas kazaku vienība no Omskas pie Išimas upes uzbūvēja lielu cietoksni, kurš vēlāk ieguva Akmoļinskas nosaukumu.

Josifs Staļins Otrā pasaules kara sākumā uz šejieni deportēja daļu no Krievijas vāciešiem. PSRS laikā Akmoļinskas apkārtnē ierīkoja vienpadsmit GULAGA ieslodzījuma un nometinājuma vietas, arī ALŽIR nometnes (krievu saīsinājums no Akmoļinskas nometne Dzimtenes nodevēju sievām; АЛЖИР — Акмолинский лагерь для жён изменников Родины).[4]

Hruščova Neskarto zemju kampaņas laikā 1961. gadā to pārdēvēja par Ceļinogradu.

Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā pilsēta un reģions ieguva nosaukumu Akmola. To bieži tulko burtiski kā "Baltais kapakmens", bet patiesībā tas nozīmē "svētā vieta". 1994. gadā pilsēta tika izvēlēta par valsts nākotnes galvaspilsētu un 1997. gada 10. decembrī Kazahstānas galvaspilsētu pārcēla no Almati uz Astanu. Par spīti izolētajai atrašanās vietai stepes vidū un aukstajām ziemām, pilsēta ir daudz sasniedzamāka no pārējās Kazahstānas, salīdzinot ar Almati, kas atrodas pie dienvidaustrumu robežas ar Kirgizstānu.

2008. gada jūnijā Kazahstānas parlamentā tika izskatīts priekšlikums nomainīt pilsētas nosaukumu uz "Nursultana" par godu Kazahstānas prezidentam Nursultanam Nazarbajevam. Ideju noraidīja pats prezidents, kurš izteicās, ka pilsētas nosaukuma maiņa būs nākamo paaudžu lēmums.[5]

2019. gada 20. martā pēc prezidenta N. Nazarbajeva atkāpšanās no amata viņa pēctecis Kasims Žomarts Tokajevs atkal ierosināja pārdēvēt valsts galvaspilsētu par Nursultanu, ko valsts parlaments steigšus apstiprināja.[6] Kaut arī valsts konstitūcijā ir rakstīts, ka "Kazahstānas galvaspilsēta ir Astana" un konstitūcijas izmaiņām ir nepieciešams referendums, parlamenta lēmumu atbalstīja valsts Konstitucionālā padome un apstiprināja Tieslietu ministrija.[7]

2022. gada 16. septembrī parlaments nolēma nosaukumu mainīt atpakaļ uz Astanu, un 17. septembrī prezidents Tokajevs parakstīja pārdēvēšanas rīkojumu.[8][9]

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā Astanā bija 281 000 iedzīvotāju, no tiem 18% bija kazahi, ap 54% — krievi, ap 28% — citi, galvenokārt ukraiņi un vācieši, 2007. gadā Astanas iedzīvotāju skaits sasniedza 600 000, pieaugumu veidoja migrējošie strādnieki no Kazahstānas un kaimiņu zemēm — Uzbekistānas un Kirgizstānas. Tas mainīja pilsētas nacionālo sastāvu, kazahu īpatsvars 2007. gadā pieauga līdz 60%,[10] un 81% 2020. gadā.[11]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astana no kosmosa

Pilsēta atrodas centrālajā Kazahstānā uz Išimas upes līdzenā pustuksnešainā stepē, kas pārklāj lielāko daļu valsts teritorijas. Astanas augstums ir 347 metri virs jūras līmeņa. Vecākie pilsētas rajoni atrodas upes ziemeļos, jaunākie uz dienvidiem no tās.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimata ziņā Astana ir otra aukstākā galvaspilsēta pasaulē (pēc Ulanbatoras Mongolijā) un temperatūras no -35 līdz -40 °C vēlā rudenī nav retums. Katru gadu sešus mēnešus pilsētā ir sals. Kopumā valda kontinentālais klimats ar īpaši aukstām ziemām un vidēji karstām un sausām vasarām.

Vidējā gada temperatūra Astanā ir +3 Celsija grādi. Aukstākais mēnesis ir janvāris ar aptuveni -14 °C. Karstākais ir jūlijs ar vidējo temperatūru +21 °C.

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā vidēji
Vidējā augstākā temperatūra °C -12 -11 -4 9 19 25 27 24 18 8 -2 -9 7
Vidējā zemākā temperatūra °C -21 -21 -15 -2 5 11 13 11 5 -1 -11 -18 -3
Nokrišņu daudzums mm 22 14 19 21 31 40 50 37 26 27 20 22 32.7

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ClimateAstanaKazakhstan.PNG

Galvenās aktivitātes galvaspilsētā ir valsts pārvalde, pilsētas jaunajā daļā izveidota brīvā ekonomiskā zona. Ražošana galvenokārt pārstāv celtniecības materiālu, pārtikas un mašīnbūves nozares. Kopš galvaspilsētas pārvietošanas Astana ir kļuvusi par vienu no lielākajiem būvlaukumiem pasaulē, jo naftas nauda ir izdota par valdības ēkām, masīvu prezidenta rezidenci, mošeju, parkiem un pieminekļiem.

Cilvēki un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētplānošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astanu var sadalīt divās atšķirīgās daļās. Uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas, kas šķērso Astanu rietumu-austrumu virzienā, atrodas rūpnieciskie un nabadzīgākie dzīvojamie rajoni. Starp dzelzceļa līniju un Išimas upi ir pilsētas centrs, kur šobrīd notiek aktīva pilsētbūvniecība. Uz rietumiem un austrumiem ir nedaudz augstāki dzīvojamie rajoni ar parkiem. Uz dienvidiem no Išimas ir jaunie valdības rajoni. Šeit notiek aktīva būvniecība, piemēram, diplomātiskais rajons un jaunās valdības būves. Šos rajonus plānots pabeigt līdz 2030. gadam. Astanas galvenais plānotājs Vladimirs Laptevs vēlas tur uzbūvēt Berlīni Eirāzijas stilā. Viņš ir uzsvēris, ka tīri administratīva galvaspilsēta kā Kanbera nav viņa plānos.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauno ēku arhitektoniskā kvalitāte pēc vairuma kritiķu skatījuma ir salīdzinoši augsta.

2006. gada decembrī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs atklāja plānus būvēt Han Šatiri ('Visu telšu hanu'), milzīgu caurspīdīgu telti virs pilsētas teritorijas. Bija paredzēts, ka "telts" būs 150 metrus augsta un to veidos britu arhitekts Normans Fosters.[12] Tās būve varētu aizņemt aptuveni gadu.[13] Reāli tā tika uzbūvēta 2006.-2010. gadā un ar 127 tūkstošiem kvadrātmetru ir lielākā telts pasaulē.[14] Tajā izveidoti tirdzniecības un izklaides objekti.

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Joprojām aktīvi notiek daudzu objektu būvniecība — vēstniecību būves, Išimas krastu apbūve, transporta un sakaru infrastruktūra. Centrā galvenā aktivitāte notiek ap Republikas avēniju. Pie tās ir daudz veikalu, kafejnīcu, restorānu, klubu un arī kazino.

Starp populāriem apskates objektiem ir:

  • Modernais valdības kvartāls
  • Baitereka tornis, pilsētas simbols
  • Kazah Eli, 'Kazahu valsts' — 91 metru augsts monuments Neatkarības laukumā.
  • Išimas krasti
  • Astanas Lielā mošeja
  • Tirgus ēkas

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astana ir mājvieta futbola klubam FC Astana, kas vairākkārt uzvarējis nacionālajā čempionātā un kausa izcīņā. Tāpat pilsētā ir vietējā līmenī panākumiem bagāti basketbola un hokeja klubi. Astana Qazaqstan Team ir augstākā līmeņa profesionāla riteņbraukšanas komanda, kas piedalās UCI Pasaules tūres sacensībās. Sākot ar 2008. gadu Kontinentālajā hokeja līgā spēlē Astanas "Baris" vienība.

Klubs Sports Dibināts Līga Arēna
FC Astana Futbols 2009 Kazahstānas superlīga Astana Arena
FC Astana-1964 Futbols 1964 Kazahstānas 1. līga Kazhimukana Munaitpasova stadions
FC Bayterek Futbols 2012 Kazahstānas 1. līga Astana Arena
Astana Qazaqstan Team Riteņbraukšana 2006 UCI Pasaules tūre N/A
Astana-Tigers Basketbols 2000 Kazahu basketbola līga -
Astanas "Baris" Hokejs 1999 Kontinentālā hokeja līga Kazahstānas Sporta pils

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ātrā tramvaja līnijas būvniecība

Astana atrodas valsts centrā, tādējādi tā kalpo kā labi sasniedzams transporta mezgls dzelzceļa un autotransporta tīkliem.[15]

17 kilometru attālumā uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra atrodas Astanas starptautiskā lidosta, kas 2019. gadā apkalpoja 5 099 300 pasažieru un ko projektējis japāņu arhitekts Kisjo Kurokava. Astanas sabiedriskais transports sastāv no autobusiem un maršruta taksometriem. 2008. gadā vēl esošie trolejbusi beidza darbību parādu dēļ.[16] 2011. gadā sāka plānot ātrā tramvaja būvi, kura pirmo kārtu plānoja pabeigt 2013. gadā, taču augsto izmaksu dēļ celtniecība sākās tikai 2017. gadā, cerot to pabeigt 2023. gadā.

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://stat.gov.kz/getImg?id=ESTAT295414.
  2. «CODE OF ACCESS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. augustā. Skatīts: 2008. gada 14. augustā.
  3. «Численность населения Республики Казахстан по полу в разрезе областей, городов, районов и районных центров и поселков на начало 2019 года» (krievu). Комитет по статистике Министерства национальной экономики Республики Казахстан. Skatīts: 2019. gada 2. augustā.
  4. «Pope Pays Tribute to Victims of Soviet Atrocities, Reuters». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2008. gada 1. janvārī.
  5. Don't name capital after me yet, says Kazakh president AFP (angliski)
  6. Kazahstānas galvaspilsēta nesīs eksprezidenta Nursultana vārdu Diena, 2019. gada 20. martā
  7. Переименование столицы Казахстана в Нурсултан признали полностью законным lenta.ru, 22 марта 2019 (krieviski)
  8. LSM. Kazahstānas parlaments atbalsta Astanas vārda atjaunošanu galvaspilsētai
  9. «Kazakhstan's president renames capital Astana». www.aa.com.tr. Skatīts: 2022-09-17.
  10. «EurasiaNet Eurasia Insight — Kazakhstan's Capital Holds a Lavish Anniversary Celebration». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 1. janvārī.
  11. [ https://www.stat.gov.kz/api/getFile/?docId=ESTAT355258 "Численность населения Республики Казахстан по отдельным этносам на начало 2020 года". Stat.kz.]
  12. «Foster + Partners». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 5. jūlijā.
  13. Giant tent to be built in Astana BBC News Online
  14. «В Астане возвели самый большой шатер в мире - Хан-Шатыр» (ru-RU). Skatīts: 2022-09-16.
  15. «"Astana" station». Kazakhstan Temir Zholy. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. februārī. Skatīts: 2020. gada 16. februārī.
  16. «Астанинский троллейбус  :: Статьи». astana-trolleybus.narod.ru. Skatīts: 2022-09-16.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]