Turīna
Turīna | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Torino Turin | |||
![]() | |||
| |||
Koordinātas: 45°04′N 7°40′E / 45.067°N 7.667°EKoordinātas: 45°04′N 7°40′E / 45.067°N 7.667°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Reģions |
![]() | ||
Province | Turīnas province | ||
Platība | |||
• Kopējā | 130,17 km2 | ||
Augstums | 239 m | ||
Iedzīvotāji Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[". | |||
• kopā | 910 188 | ||
• blīvums | 6 992,3/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Pasta indekss | 10100, 10121-10156 | ||
Tālruņu kods | 011 | ||
Patrons | Jānis Kristītājs | ||
Mājaslapa |
www | ||
![]() |
Turīna (itāļu: Torino, izrunā: [toˈriːno], pjemontiešu: Turin, izrunā: [tyˈɾiŋ]) ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Po upes augštecē. Pjemontas un Turīnas provinces administratīvais centrs. Ievērojams ekonomikas un rūpniecības centrs.
Turīna ir plašāk pazīstama kā mūsdienu šokolādes un vermuta kā Martini un Cinzano dzimtene. Pazīstams autobūves centrs ar tādām firmām kā FIAT un Lancia, tāpat Turīnā ražo Lavazza, Kappa, Caffarel, Alenia Aeronautica. Turīna ir dzimšanas vieta arī Itālijas kino, TV un telekomunikāciju biznesam. Turīna bija 2006. gada ziemas olimpisko spēļu mājvieta. Turīna pazīstama kā Sardīnijas karalistes galvaspilsēta ap kuru 19. gadsimtā izveidojās vienotā Itālijas valsts. Pilsēta ir bijusi Eiropas politiskais centrs, 1861. gadā kļuva par pirmo Itālijas galvaspilsētu. Pilsētā atrodas karaliskās ģimenes vasarnīca.
Iesākumā iecerēta kā sinagoga, par Turīnas arhitektonisko simbolu kļuvusi Mole Antonelliana, kas attēlota arī uz Itālijas 2 centu monētas. Turīnas baznīcā Duomo di San Giovanni atrodas slavenais Turīnas līķauts. Museo egizio ir otrs slavenākais Senās Ēģiptes mākslas muzejs aiz Kairas muzeja.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senatnē Turīnas apkārtnē dzīvoja ķeltu taurīnu (Taurini) cilts, bet pilsētas nosaukums cēlies no ķeltu Tau (Kalni). Ap 28. gadu p.m.ē. romieši nodibina militāru nometni — Castra Taurinorum.
Pēc Romas krišanas pilsētu ieņem langobardi, pēc tam franki, pēc tam to pārvalda arhibīskapi. 13. gadsimta beigās Turīnu anektē Savojas grāfiste, un 1563. gadā Turīna kļūst par Savojas galvaspilsētu. 1706. gadā franči aplenc pilsētu. Aplenkums ilgst 117 dienas, bet pilsētu ieņemt neizdodas. 1720. gadā Turīna kļūst par Sardīnijas karalistes galvaspilsētu.
19. gadsimtā Sardīnijas karaliste ir valsts, kuras darbības rezultātā radās mūsdienu apvienotā Itālija. 1861. gadā Turīna kļūst par apvienotās Itālijas galvaspilsētu, tomēr 1865. gadā galvaspilsētu pārceļ uz Florenci (no 1870. gada tā ir Roma).
1899. gadā tiek dibināta FIAT rūpnīca. 20. gadsimtā Turīna ir ievērojams strādnieku kustības centrs.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Turīnā dzimuši:
- Džuliāno Amato (Giuliano Amato) (1938-) — politiķis;
- Džovanni Anjelli (Giovanni Agnelli) (1866-1945) — uzņēmējs;
- Džanni Anjelli (Gianni Agnelli) (1921-2003) — uzņēmējs;
- Amadeo Avogadro (Amedeo Avogadro) (1776-1856) — zinātnieks;
- Alesandro Bariko (Alessandro Baricco) (1958- ) — rakstnieks;
- Norberto Bobio (Norberto Bobbio) (1909-2004) — filozofs;
- Ludoviko Einaudi (Ludovico Einaudi) (1955-) — komponists;
- Sonja Gandi (Sonia Gandhi) (1946-) — politiķe;
- Pjērs Kafarels (Pierre Paul Caffarel) (1795-1850) — uzņēmējs;
- Antonio Karpano (Antonio Carpano) (1764-1815) — uzņēmējs;
- Kamillo Benso Kavūrs (Camillo Benso Conte di Cavour) (1810-1861) — politiķis;
- Žozefs Lagranžs (Joseph Louis Lagrange) (1736-1813) — matemātiķis;
- Džuzeppe Peano (Giuseppe Peano) (1858-1932) — matemātiķis;
- Umberto I (Umberto I di Savoia) (1844-1900) — karalis.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Turīna |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Turīna" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
![]() | Šis ar Itāliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|