Jirgens Ungerns-Šternbergs

Vikipēdijas lapa
Jirgens Ungerns-Šternbergs
Jürgen von Ungern-Sternberg
2015. gadā
2015. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1940. gada 21. aprīlī (84 gadi)
Pila (tagad Karogs: Polija Polija)
Tautība vācbaltietis

Jirgens Ungerns-Šternbergs (vācu: Jürgen Bernhard Baron Ungern-Sternberg von Pürkel, 1940) ir vācbaltiešu vēsturnieks, kas pētījis antīko vēsturi, Baltijas vēsturi un vēsturnieku ietekmi uz Pirmā pasaules kara propagandu. Latvijas Universitātes goda doktors (2002), Baltijas vēstures komisijas (Baltische Historische Kommission) loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1940. gada 21. aprīlī Pilā (vācu: Schneidemühl) no Baltijas izceļojušā vācbaltiešu mācītāja Rolfa Ungerna-Šternberga (1911—1992) un viņa sievas Gerdas (1906—1993), dzimušas Holanderes, ģimenē. Viņa vectēvs bija vēsturnieks Bernhards Holanders (Bernhardt Albert von Hollander, 1856-1937).

Pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Rietumvācijā. Mācījās Minhenes ģimnāzijā, studēja latīņu valodu un vēsturi Minhenes un Freiburgas universitātēs (1960—1966), 1968. gadā aizstāvēja promocijas darbu par Romas Republikas vēsturi. Strādāja Berlīnes un Erlangenas-Nirnbergas Universitātēs, kur 1974. gadā habilitējās un ieguva profesūru Esenes Universitātē (1977—1978), tad Bāzeles Universitātē (1978—2007). Kopš 1987. gada daudzas reizes apmeklēja Rīgu, 1998. gadā LU nolasot tematisko lekciju kursu „Vēlēšanu cīņa republikāniskajā Romā”.

LU stipendija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā Jirgens fon Ungerns—Šternbergs ziedoja Latvijas Universitātei 50 000 Šveices franku. Kopš 2003. gada LU Vēstures un filozofijas fakultāte piešķir Bernharda Holandera / Jirgena fon Ungerna—Šternberga stipendijas.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Untersuchungen zum spätrepublikanischen Notstandsrecht. Senatusconsultum ultimum und hostis-Erklärung (= Vestigia. Bd. 11). München: Beck, 1970, ISBN 3-406-03094-7 (disertācija, 1968).
  • Capua im Zweiten Punischen Krieg. Untersuchungen zur römischen Annalistik (= Vestigia. Bd. 23). München: Beck, 1975, ISBN 3-406-04793-9 (habilitācijas raksts, 1974).
  • Der Aufruf «An die Kulturwelt!» Das Manifest der 93 und die Anfänge der Kriegspropaganda im Ersten Weltkrieg (= Historische Mitteilungen. Beiheft 18). Stuttgart: Steiner, 1996; 2., erweiterte Auflage Frankfurt am Main: Lang, 2013, ISBN 978-3-631-64167-5
  • Die baltischen Staaten im Schnittpunkt der Entwicklungen. Vergangenheit und Gegenwart (= Arbeitsstelle für Kulturwissenschaftliche Forschungen. Texte und Studien. Bd. 4). Schwabe, Basel 2003, ISBN 3-7965-1937-7 (mit Carsten Goehrke)
  • Römische Studien. Geschichtsbewusstsein — Zeitalter der Gracchen — Krise der Republik (= Beiträge zur Altertumskunde. Bd. 232). München: Saur, 2006, ISBN 3-598-77844-9.
  • Griechische Studien (= Beiträge zur Altertumskunde. Bd. 266). Berlin: De Gruyter, 2009, ISBN 978-3-11-020916-7.
  • Les chers ennemis. Deutsche und französische Altertumswissenschaftler in Rivalität und Zusammenarbeit (= Collegium Beatus Rhenanus. Bd. 7). Stuttgart: Steiner, 2017, ISBN 978-3-515-11612-1.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]