Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no Baltisches Wappenbuch)

Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no Baltisches Wappenbuch)

Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no Baltisches Wappenbuch)

Ungerni-Šternbergi (vācu: von Ungern-Sternberg, von Ungern genannt Sternberg) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta sākuma un ierakstīta Igaunijas bruņniecības (1746), Vidzemes bruņniecības (1747), Kurzemes bruņniecības (1841/1882) un Sāmsalas bruņniecības (1851) matrikulās.

Kopā ar Līveniem, Rozeniem, Patkuliem, Tīzenhauzeniem, Ostenzakeniem un Ikšķiļiem veidoja Baltijas provinču vecāko dižciltīgo dzimtu kopu (vācu: Baltischer Uradel), kas jau kopš 13. gadsimta bija saradojušies ar vietējiem dižciltīgajiem.

Vēsture

Ungernu dzimta cēlusies no Rīgas bīskapa vasaļa Johana, saukta par Ungāru (latīņu: Joannes dictus de Ungaria), kam bīskaps Nikolajs fon Nauens 1251. gadā piešķīra zemi likvidētās Zemgales bīskapijas teritorijā, bet pēc 1259. gada zemgaļu sacelšanās viņš ieguva zemi pie Ogres upes līvu apdzīvotajā Madlienas (Sissegal) apkaimē. Savukārt pēc vēsturnieka Jirgena Ungerna-Šternberga uzskata viņa uzvārds cēlies no Ogres upes nosaukuma (lībiešu: aņgõr — 'zutis'), jo jau ap 1226. gadu bīskaps Alberts tagadējo Madlienas novadu ap Sises upi atdevis savam vasalim Johanam, kas bija apprecējis 1217. gadā kritušā Turaidas zemes lībiešu valdnieka Kaupo otro meitu.

1533. gada 16. maijā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Pirkeles ieguva Svētā Romas impērijas brīvkunga (Reichsfreiherr) titulu. Gan Ungernu, gan Līvenu dzimtu ģerboņos vismaz kopš 1550. gada ir iekļauti trīs liliju ziedi (franču: Fleur-de-Lys). Kopš 1593. gada Ungernu dzimtas piederīgie lieto pievārdu Šternbergi.

1653. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I piešķīra brīvkungu titulu Zviedru Igaunijā dzīvojošajiem Ungerniem-Šternbergiem, bet 1660. gadā viņi tika ierakstīti Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1874. gadā Krievijas impērijas Senāts Ēvaldam Aleksandram Andreasam Ungernam-Šternbergam piešķīra grāfu titulu, bet 1885. gadā visiem Krievijas impērijas teritorijā dzīvojošajiem dzimtas locekļiem atļāva lietot baronu titulu.

Ungernu-Šternbergu muižas Latvijā

• Aderkašu (Fistehl, Fistehlen) un Cīruļu (Swirgellen, Swirgekaln) muižas pie Madlienas
• Urgas muiža (Orgishof)
• Ungurmuiža (Orellen)
• Purmsātu muiža (Pormsahten)

Slaveni dzimtas locekļi

• Nils Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (Nils Alexander von Ungern-Sternberg, miris 1721), Zviedrijas armijas ģenerālmajors
• Matīss Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (1689—1763), Zviedrijas armijas feldmaršals
• Kārlis fon Ungerns-Šternbergs (Карл Карлович фон Унгерн-Штернберг, 1730—1799), Krievijas ķeizara Pētera III ģenerāladjutants, krievu—turku kara (1768—1774) dalībnieks, Pēterburgas gubernators (1774—1779)
• Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (Johann Adolph von Ungern-Sternberg, 1726—1793), Vidzemes guberņas tiesnesis (1782—1784), Vidzemes landrāts
• Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs (1752—1832), Vidzemes guberņas Zemes tiesas asesors (1784—1785), Vidzemes landrātu kolēģijas un hoftiesas loceklis (1821), galma padomnieks
• Ernests Vilhelms Remberts fon Ungerns-Šternbergs (1794—1879), Krievijas impērijas diplomāts, sūtnis Dānijā
• Pēteris Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (1806—1868), rakstnieks
• Romāns fon Ungerns-Šternbergs (Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг, 1885—1921), Baltās kustības dalībnieks, 1921. gadā atjaunoja Mongolijas neatkarību no Ķīnas
• Jirgens Ungerns-Šternbergs no Ungurpils (Jürgen von Ungern-Sternberg von Pürkel, 1940), vēsturnieks

• 
  Reinholds fon Ungerns-Šternbergs (1656–1713), Igaunijas bruņniecības priekšstāvis
• 
  Matīss Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (1689—1763), feldmaršals
• 
  Otto Reinholds Ludvigs fon Ungerns-Šternbergs (1744—1811), Polijas-Lietuvas sūtnis Pēterburgā
• 
  Ernests Vilhelms Remberts fon Ungerns-Šternbergs (1794—1879), diplomāts
• 
  Pēteris Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (1806—1868), rakstnieks
• 
  Eižens fon Ungerns-Šternbergs (1811—1902), muižnieks
• 
  Konstantīns fon Ungerns-Šternbergs (1794—1879), Igaunijas bruņniecības vadītājs
• 
  Ēvalds fon Ungerns-Šternbergs, muižnieks
• 
  Romāns fon Ungerns-Šternbergs (1885—1921), ģenerālis
• 
  Jirgens Ungerns-Šternbergs (1940), vēsturnieks

Literatūra

• James Palmer. The Bloody White Baron: The Extraordinary Story of the Russian Nobleman Who Became the Last Khan of Mongolia. New York, Basic Books, 2009.
• Paul von Ungern-Sternberg: Ein Wappenbrief des Papstes Clemens VII., für Georg von Ungern, Herrn zu Pürkel dd. Rom 1533 Mai 16. "Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik" (1907-1908): 214-215.
• Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 1: Livland, Görlitz, 1929, lk.416-442^{[novecojusi saite]}
• Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil Kurland, Band 1, Görlitz, 1939, lk.254-278^{[novecojusi saite]} 856.

Ārējās saites

• Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz, 1930 - S. 439ff.
• Ungern-Sternberg: roskildehistorie.dk