Vācu šaha problēmists. Viens no modernās šaha etīdes pamatlicējiem, devis vērtīgu ieguldījumu šaha galotņu teorijā. Pazīstams sava laika šaha literāts. Pēc profesijas mūzikas profesors. No 1830. gadiem dzīvojis Anglijā. 1836. gadā publicējis šaha žurnālā Le Palamède vienu no savām pirmajām analīzēm, kurā apskatījis galotni "tornis un laidnis pret torni". Bijis šaha žurnālā Chess Player redaktors (1851—1853). Kopā ar Bernhardu Horvicu sastādījis vairāk nekā 200 etīdes.[1] Līdz pat savai nāvei bijis Londonas šaha kluba City of London Chess Club goda loceklis.
.svg){kind=small}