Jēkabs Nīmanis

Vikipēdijas lapa
Jēkabs Nīmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1980. gada 29. novembrī (43 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Apbalvojumi Spēlmaņu nakts balva (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014

Jēkabs Nīmanis (dzimis 1980. gada 29. novembrī Rīgā) ir latviešu komponists un mūziķis, kurš vairāk pamanāms, kā teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs Spēlmaņu nakts balvas ieguvējs.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gadā ieguvis bakalaura grādu klarnetes spēlē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Sigurda Circeņa. 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas un 2009. gadā kompozīcijā pie Andra Vecumnieka. Papildus izglītojies starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Somijā (2004), Socrates/Erasmus studentu apmaiņas programmā studējis kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija (2008).[1] 2009. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja Andra Vecumnieka.

Uzvarējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguvis otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā Klaipēdā (2003).[1]

Kopš 2022. gada septembra studē Latvijas Kultūras Akadēmijā teātra režiju maģistratūras programmā.

Muzikālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 70 teātra izrādēm. 2010. gadā par mūziku Valmieras teātra izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis Baltijas Teātra festivāla (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un Spēlmaņu nakts balvu (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku Nacionālā teātra izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" (Jaunais Rīgas teātris). 2014. g. Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis AKKA/LAA Autora balvu. 2017.g. dalīta balva ar Kristapu Pētersonu — Gada mūzikas autori dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādei "Pazudušais Dēls". 2018.g. balva — Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". 2019. g. balva — Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”.

Kopš 2009. gada ir Latvijas komponistu savienības biedrs.

Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot Jaunā Rīgas teātra kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. g. strādāja Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā, pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.[1] Kopš 2014. g. Lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. g. lektors Latvijas Kultūras akadēmijā. 2015. — 2017 g. Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai Rakstniecības un Mūzikas muzejā.

Mūzika teātrim[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Austrālijā, Melburnā

2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš)

2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē, Somijā

2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne)

2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds)

2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska)

2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits)

2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis)

2022. Mūzika Thalia theater (Hambirga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija Aviņonas teātra festivālā Francijā.

2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits)

2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits)

2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska)

2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe)

2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš)

2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds)

2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš)

2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics"

2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi)

2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs)

2020. aranžētājs un izpildītājs projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā.

2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs)

2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs)

2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš)

2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš)

2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone no Austrālijas)

2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi)

2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā Homo Novus Rīgā, režisore Kristīna Nori (Igaunija)

2019.g. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”

2019.g. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”

2019.g. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds)

2019.g. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš)

2019.g. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”

2018.g. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters)

2018.g. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece)

2018.g. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs)

2018.g. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers)

2018.g. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin)

2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš)

2018.g. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa

2018.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds)

2017.g. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis)

2017.g. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele)

2017.g. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs)

2017.g. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa)

2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs)

2017. g. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis)

2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs)

2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs)

2016.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds)

2016.g. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs)

2016. g. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava)

2016. g. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis)

2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps)

2015. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs)

2015. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs)

2014. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps)

2014. g Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs)

2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis)

2014. g. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane

2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis)

2013. g. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis)

2012. g. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs)

2012.g. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns

2012.g. Mūzika un dalība festivāla Homo Alibi izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis

2012.g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs)

2012.g. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis)

2011.g. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele)

2011.g. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere)

2010. g. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns)

2010. g. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns)

2009. g. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis)

2007.g. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele)

2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”

2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis)

2005. g. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess)

2002. g. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis)

Mūzika kino un animācijai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze)

2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas”

2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs)

2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky

2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava”

2019.g. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers)

2017.g. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns)

2016. g. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols)

2016. g. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis)

2014. g. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne)

2010. — 2016.g. mūzika animācijas filmām, sērijām "Lupatiņi" (rež. Edmunds Jansons)

2010.g. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns)

2009.g. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba)

2008.g. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva)

Operas / Kameroperas

2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW)

2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava)

2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele)

Citas kompozīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • kamermūzika:
    • Samba — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001
    • Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008
    • Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001.
    • Pieskārieni (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002
    • Vienlaicīgi. ; Aizmigt aizmirst nebūt.. (klarnešu kvartetam), 2007
    • Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm Šad un Tad, 2002
    • Pastaiga un deja (marimbai un klavierēm), 2004
    • Savāds vakars (saksofonam un klavierēm), 2007
    • Trio Lielā upurēšana (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008
    • franču tatas dziesmas Je Suis Trop Jeunette apdare (urbānā folka grupai Gosti), 2008
    • Latv.t.dz. Aiz tā lielā dūņu purva apdare (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai)
    • Vērot. Klausīties. Solo klavierēm, 2008
    • Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma:
    • Tuvu un Dejas sajūta, 2009
    • Flautu kvartets, 2009
    • Latv.t.dz. Rīga Dimd apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009
    • Latv.t.dz. Man jāieti apdare koncertam Uginszīmes (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009
    • skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim Lauks, 2010
    • dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010
    • Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)
    • 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim
    • 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim
    • 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm
    • 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās.
    • 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti”
    • 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico”
    • 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma.
    • 2019. 3 jaundarbi kamermūzikas koncertā, kā arī programmas veidošana un aranžējums Rīgas svētu ietvaros, koncertā uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai)
    • 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa Jakob Noiman Festival Band koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā.
    • 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm.
    • 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam.
    • 2020. Rearticulation (divām klavierēm)
    • 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās"
    • 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis)
    • 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija
    • 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam
  • apdares:
    • Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim Altera Veritas, 2008
    • Trio klavierēm, marimbai un čellam Gaidīšana 2011
    • “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015
    • Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015
    • divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016
    • cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016
    • 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās.
    • Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016
    • latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016
    • “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016
    • skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016
    • neizdotie, nepublicētie materiāli:
    • no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem
    • no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība”
  • korim/orķestrim:
  • Tec — 1 korim un elektronikai, 2007
  • Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013
  • Ausma, tava saule riet.. pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai Selekcija), 2008
  • Simfonisks portrets Poncijs Pilāts, 2009
  • Uzklausi, Māte.. skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011
  • deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — Danči, 2010
  • pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai Ugunszīme, 2011
  • Latviešu tautas dziesmas apdare Irbīt gula ceļmalāi kamerorķestrim, 2010
  • Laiks. Tagad. Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013
  • korim a capella “Lūgšana” 2013
  • Trīs latviešu tautasdziesmas. Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013
  • kameropera Līsistrate 2014
  • Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar Johana Sebastiāna Baha tēmu “Musette” 2014
  • Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014
  • Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015
  • koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015
  • skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015
  • Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015
  • 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette”
  • Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016
  • korim a capella “Krēslas stundas” 2016
  • 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs”
  • 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos.
  • 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša.
  • 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns.
  • 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis
  • 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava)
  • 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons
  • 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā izdots albums CD formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot Jaunā Rīgas teātra izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Varis Piņķis, Andris Keišs un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), Kristaps Pētersons (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss).

2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena"

2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art"

2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis

2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika"

2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem"

2021. gadā grupas Jakob Noiman Festival Band albums "Jezups dejo valsi"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]