Jūlijs Jaunkalniņš
Jūlijs Jaunkalniņš | |
---|---|
Dzimis |
1866. gada 16. martā Ieriķi, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) |
Miris |
1919. gada 14. februārī (52 gadu vecumā) Petrograda, Krievijas PFSR (tagad Krievija) |
Nozares | glezniecība |
Jūlijs Jaunkalniņš (dzimis 1866. gada 16. martā Ieriķos, miris 1919. gada 14. februārī Petrogradā) bija latviešu gleznotājs, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs, latviešu ziedu glezniecības skolas iedibinātājs. Viens no mākslinieku pulciņa "Rūķis" dibinātājiem.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1866. gada 16. martā Ieriķu muižas vagara ģimenē. 1881. gadā beidza Cēsu apriņķa skolu.[1] Māksliniecisko izglītību ieguvis, mācoties J. Lakšes - Laksmaņa zīmēšanas, būvniecības un amatniecības skolā līdz 1885. gadam. Vēlāk mācījās Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas Dekoratīvās glezniecības klasē, ko beidza 1893. gadā. Lai sagatavotos tekstila kompozīcijas klases atvēršanai šajā skolā, papildinājās Francijā Lionā un Parīzē, kā arī Itālijā un Vācijā. Atgriezdamies Pēterburgā, uzņēmās minētās klases izveidi un vadību, kur arī mācīja ornamenta mākslu un zīmēšanu, puķu gleznošanu. 1899. gadā ievēlēts par skolas inspektoru, viņa laikā palielinājās studējošo latviešu skaits un skolas popularitāte. Skolā beidzis darbu 1918. gadā. Miris 1919. gada 14. februārī, apbedīts Pēterburgas Aleksandra Ņevska klostera kapos.[2]
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gleznojis ainavas, visbiežāk akvareļa tehnikā. Darinājis arī zīmējumus audumu paraugiem. Mākslinieks uzskatāms par latviešu ziedu glezniecības konsekventu iedibinātāju.
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izstādēs sācis piedalīties 1910. gadā.
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «www.biblioteka.cesis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 22. jūlijā.
- ↑ Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 220. lpp.