Rūķis (mākslinieku pulciņš)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par latviešu studentu pulciņu. Par citām jēdziena Rūķis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

"Rūķis" bija Pēterburgas Mākslas akadēmijas, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas un Pēterburgas konservatorijas latviešu studentu pulciņš, ko XIX gs. beigās (ap 1890. gadu) nodibināja Štiglica skolas audzēkņi Riharda Zariņa vadībā. Pulciņā darbojās daudzi mākslinieki, tostarp gleznotāji Jūlijs Jaunkalniņš, Ādams Alksnis, Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Johans Valters, Artūrs Baumanis, Kārlis Brencēns, grafiķis Rihards Zariņš, tēlnieki Gustavs Šķilters un Teodors Zaļkalns, lietišķās mākslas pārstāvis Jūlijs Madernieks, mūziķis Emīls Dārziņš. Formāli pulciņš pastāvēja līdz 1910. gadam.

Pulciņa "Rūķis" mērķis bija sagatavot patriotiski noskaņotus, modernus un profesionālus māksliniekus. Viens no tā vadītājiem bija Ādams Alksnis; viņš piederēja pie konservatīvajiem pulciņa biedriem, kuri uzskatīja, ka latviešu māksliniekiem jāataino Latvija, ignorējot modernos mākslas strāvojumus. Daudzi citi pulciņa mākslinieki (piemēram, Janis Rozentāls un Johans Valters) uzskatīja, ka jārada latviska māksla ar mūsdienīgiem paņēmieniem.

"Rūķa" aicinājums veidot tautisku, reālistisku un profesionāli meistarīgu mākslu, mudinājums dzīvot un darboties savas tautas vidū, celt tās kultūru guva atbalsi visā Ā.Alkšņa paaudzē[1].

Kā idejiski un mākslinieciski saliedēta grupa "Rūķa" gleznotāji pirmo reizi uzstājās 1896.gadā Rīgā, kad šeit sakarā ar 10. Viskrievijas arheologu kongresu bija noorganizēta Latviešu etnogrāfiskā izstāde. Tajā ar dzimtenes dabai un ļaudim veltītiem darbiem piedalījās Ā.Alksnis, J.Rozentāls, V.Purvītis, J.Valters, A.Baumanis, P.Balodis un S.Birnbaums. Izstāde demonstrēja latviešu nacionālās glezniecības skolas pieteikumu[1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 M.Ivanovs. Latviešu glezniecība. Rīga : Liesma, 1980. 222. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]