Kadru plāns
Kadru plāns ir noteikta zīmējumu secība, ko izmanto, lai plānotu un vizualizētu stāstu, mākslas filmās, animācijā, videospēlēs un citos multimediālos projektos. Kadru plāns sevī ietver informāciju par vizuālo materiālu, tēlu darbību, dialogu un kameras kustību, kā arī citas nianses, kas jāiekļauj gala darbā, apvienojot tās ar teksta elementiem no stāsta scenārija.[1] Kadrējumā svarīgi ir arī norādīt kameras rakursu, kā arī atzīmēt, vai kadrs ir kopplāns, vidējais plāns vai tuvplāns. Tā ir video gaitas skice.[2]
Kadru plānus lieto kopš 1930. gada, kad tos izmantoja Hovards Hjūzs un Volts Disnejs. Pirmajos kadru plānos izmantoja dēli, pie kā secīgi piesprauda kartītes ar stāsta skicēm. Tas veicināja māksliniekus apspriest stāstu un darbu pārskatīt fragmentos, nevis visu projektu vienlaikus.[3] Šis vizuālās domāšanas process palīdz rast jaunas idejas un jaunas atziņas par darbu. Kadru plāni ir paredzēti ne tikai animācijai, tos regulāri izmanto arī aktierfilmu režisori, rakstnieki, producenti un specefektu dizaineri, lai izstrādātu savas koncepcijas.[4]
Sākumā var tikt uzzīmētas svarīgākās filmas epizodes. Tiek ieskicēta filmas noskaņa un vide. Tas palīdz virzīties tālāk un zīmēt pārējos filmas notikumus. Zīmējot kadru plānu, tiek parādīts, kur būs aina ar tuvplānu un kur būs kopējais skats. Lai filmu nebūtu garlaicīgi skatīties, ir svarīgi, lai tēli būtu redzami tuvāk, tālāk, akcentētas to detaļas un veidoti kopējie plāni.[5] Veidojot kadru plānu, ir svarīgi domāt radoši, jo šajā projekta izstrādes daļā notiek visa vizuālā materiāla plānošana.[6] Kadru plāna zīmējumu malu attiecībai ir jāatbilst gala darba attēla proporcijai.[7] Ja pirms filmēšanas ir iepriekš sagatavots kadru plāns, tas ļauj optimāli izmantot filmēšanai un montāžai atvēlēto laiku,[2] tas ļauj arī saprast un paredzēt topošā projekta problēmas un izaicinājumus.[4] Kadru plānus savos darbos izmantojuši arī slaveni filmu režisori, piemēram, Stīvens Spīlbergs, Kristofers Nolans, Alfreds Hičkoks un Frānsiss Fords Kopola.[8]
Animēts kadru plāns, kuru papildina skaņas dizains, tiek dēvēts par animatiku.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Furniss, M. The Animation Bible: A Practical Guide to the Art of Animating from Flipbooks to Flash. Ņujorka: Harry N. Abrams, 2008. 73.lpp. ISBN 9780517886021
- ↑ 2,0 2,1 RSU Pedagoģiskās izaugsmes centrs. Video materiālu veidošana studiju procesam. Vadlīnijas https://doi.org/10.25143/studiju-video-vadlinijas_RSU-2021
- ↑ https://www.nfi.edu/storyboard/ Nashville Film Institute. Storyboard — Everything You Need to Know
- ↑ 4,0 4,1 Laybourne K. The Animation Book: A Complete Guide to Animated Filmmaking—From Flip-Books to Sound Cartoons to 3- D Animation. Ņujorka: Three Rivers Press, 1998. 448 lpp. ISBN 9780517886021
- ↑ http://multenkulten.lv/profesijas-animacija/ Multenkulten. Profesijas animācijā
- ↑ Furniss, M. The Animation Bible: A Practical Guide to the Art of Animating from Flipbooks to Flash. Ņujorka: Harry N. Abrams, 2008. 73.lpp. ISBN 9780810995451
- ↑ Kuhn A., Westwell G. A Dictionary of Film Studies. Oksforda: Oxford University Press, 2012. 403.-404.lpp. ISBN 9780191034657
- ↑ https://99designs.com/blog/creative-inspiration/from-sketch-to-spectacle-famous-movie-storyboards/ Bigman, A. From Sketch to Spectacle: Famous movie storyboards