Kamera (ierīce)

Visu kameru pamatā ir gaismas necaurlaidīga kaste, kurā ir viena sprauga pa kuru tiek ierakstīts attēls

Kamera ir optiska ierīce ar kuru var uzņemt gan nekustīgus attēlus, gan kustīgus attēlus. Lielākā daļa kameru var uzņemt 2D attēlus, savukārt daži uzlaboti modeļi var uzņemt 3D attēlus. Nekustīgus attēlus iegūst ar fotoaparātu; nereti vārds ‘kamera’ tiek izmantots kā sinonīms terminam ‘fotoaparāts’. Kustīgu attēlu, vienlaicīgi ierakstot skaņu, iegūst izmantojot videokameru.

Pamatā lielākā daļa kameru sastāv no noslēgtas kastes (kameras korpusa) ar nelielu caurumu (apertūra), kas ļauj gaismai iziet cauri un uzņemt attēlu uz gaismas jutīgas virsmas (parasti digitālā sensora vai fotofilmas). Kamerām ir dažādi mehānismi, lai kontrolētu, kā gaisma nokrīt uz gaismas jutīgās virsmas, tostarp objektīvi, kas fokusē gaismu, un aizvars, kas nosaka laiku, cik ilgi gaismjutīgā virsma tiek pakļauta gaismai.

Fotokamera ir galvenais instruments fotogrāfijas mākslā. Uzņemtos attēlus vēlāk var reproducēt, izmantojot tādus procesus kā digitālā attēlveidošana vai fotogrāfiju drukāšana. Līdzīgas mākslas jomas kustīgu attēlu kameru jomā ietver filmas, videogrāfiju un kinematogrāfiju.

Vārds kamera cēlies no camera obscura, kas latīņu valodā nozīmē "tumšā kamera" un attiecas uz oriģinālo ierīci, ko izmanto, lai projicētu 2D attēlu uz līdzenas virsmas. Mūsdienu fotokamera attīstījās no camera obscura. Pirmo pastāvīgo fotogrāfiju 1825. gadā uzņēma Nisefors Njeps.

Kameru veidi

• fotoaparāts
• videokamera
• televīzijas kamera

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kamera.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)