Pāriet uz saturu

Kamerūnas zvīņastvāvere

Vikipēdijas lapa
Kamerūnas zvīņastvāvere
Zenkerella insignis (Matschie, 1898)
Kamerūnas zvīņastvāvere
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
ApakškārtaZvīņastveidīgie (Anomaluromorpha)
DzimtaZvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae)
ApakšdzimtaMazo zvīņastlidvāveru apakšdzimta (Zenkerellinae)
ĢintsKamerūnas zvīņastvāveres (Zenkerella)
SugaKamerūnas zvīņastvāvere (Zenkerella insignis)
Kamerūnas zvīņastvāvere Vikikrātuvē

Kamerūnas zvīņastvāvere (Zenkerella insignis) ir endēma Centrālās Āfrikas rietumdaļas zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) grauzēju suga, kas ir vienīgā suga Kamerūnas zvīņastvāveru ģintī (Zenkerella).[1][2][3]

Lai arī Kamerūnas zvīņastvāvere pirmo reizi tika aprakstīta 1898. gadā, tomēr tā nekad nav novērota dabīgos apstākļos.[2] Visi apraksti par sugu tapuši, izpētot muzeju kratuvēs pieejamos izbāzeņus (kopumā 14).[3][4] Dzīvnieki ir bijuši noķerti Kamerūnas dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā, Bioko salu ieskaitot, Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumos un Kongo Republikā, kas liecina, ka Kamerūnas zvīņastvāvere mājo lietusmežos un jauktos lapukoku un mūžam zaļo koku mežos.[2][3]

Kamerūnas zvīņastvāveres tēviņa muzeja eksponāts

Kamerūnas zvīņastvāvere ir neliels grauzējs ar garu, pūkainu asti. Ķermeņa garums (bez astes) ir 18—23 cm, astes garums 15—17 cm, svars 180—220 g.[5] Kamerūnas zvīņastvāveres kažoks ir biezs, mīksts, pelnu pelēks, ar dzeltenbrūnu toni uz priekškājām, stilbiem un vaigiem, aste melna. Ap potītēm aug garāks, asāks matojums, kas nosedz dziedzerus. To pielietojums nav zināms. Zvīņastvāverei ir asi, gari nagi un ļoti lielas acis. Priekškājām četri pirksti, pakaļkājām pieci.[4][5][6]

Kamerūnas zvīņastvāverei, līdzīgi kā citām zvīņastlidvāveru dzimtas sugām, astes apakšpusē pie pamatnes aug divas rindas ar smailām skrimšlaudu plātnītēm.[4][5][6] Tās kalpo kā atbalsts, grauzējam rāpjoties kokā.[2] Kamerūnas zvīņastvāvere ir vienīgā suga zvīņastlidvāveru dzimtā, kurai ķermeņa sānos nav planēšanas membrāna. Tādēļ tā nespēj planēt, kā to dara citas dzimtas sugas. Šī atšķirība izveidojusies tādēļ, ka Kamerūnas zvīņastvāvere evolūcijas gaitā atdalījusies no kopējās attīstības līnijas pirms izveidojās planēšanas membrāna.[4]

Tā kā Kamerūnas zvīņastvāvere dabā nekad nav bijusi novērota, tad tās dzīves veidu var raksturot tikai pieņēmumu veidā, balstoties uz zināšanām par citām zvīņastlidvāveru dzimtas sugām un vietējo iedzīvotāju nostāstiem.[2][3][6] Visticamākais, ka zvīņastvāvere galvenokārt uzturas kokos, bet tā kā muzejos esošie eksemplāri ir noķerti lamatās uz zemes, tad dzīvnieks mēdz reizēm uzturēties arī uz zemes.[3] Pārējās dzimtas sugas ir aktīvas nakts laikā un diennakts gaišo laiku pavada kādā koka dobumā. Visticamākais, arī zvīņastvāvere ir aktīva nakts laikā, barojas ar augu izcelsmes barību un uzturas pa vienam vai pāros.[2][5][6]

  1. Mammal Species of the World: Family Anomaluridae
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Kingdon, J (2013). "Family Anomaluridae: Anomalures". In Happold DCD (ed.). Mammals of Africa. Volume III: rodents, hares and rabbits. London: Bloomsbury Publishing. pp. 602–617.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Pérez del Val, J.; Juste, J.; Castroviejo, J. (1995). "A review of Zenkerekka insignis, Matschie, 1898 (Rodentia, Anomaluridae) first records in Bioko island (Equatorial Guinea)". Mammalia. 59 (3): 441–443. doi:10.1515/mamm.1995.59.3.437
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Ancient phylogenetic divergence of the enigmatic African rodent Zenkerella and the origin of anomalurid gliding
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 ADW: Zenkerella insignis
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Nowak, RM (1999). Walker's Mammals of the World. Baltimore: Johns Hopkins University Press. pp. 1617–1620.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]