Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki, arī krūmi. Meža ekosistēmā ietilpst arī pamežs un zemsedze, kā arī tiem raksturīgi noteikti meža dzīvnieki. Liela loma ir arī meža augsnē esošajām baktērijām, aļģēm un sēnēm. Starp šiem organismiem pastāv komplicētas barības ķēdes.
Mežu kopplatība pasaulē ir aptuveni 40 miljoni km2[1] jeb 30,8 % no visas pasaules sauszemes platības,[2] tomēr mežainums (mežu izplatība) visā pasaulē nav vienmērīga. Piemēram, Dienvidamerikā meži klāj gandrīz pusi no kontinenta, savukārt Austrālijā ļoti maz, Antarktīdā vispār nav mežu. Arī dažādās valstīs mežainums ir atšķirīgs. Piemēram, Ēģiptē mežu nav vispār, bet Latvijā — ap 33 000 km2[1] (54 % no valsts teritorijas).[2] Meži ir reģionos, kuros ir pietiekams gada nokrišņu daudzums, kā arī siltākajā gada mēnesī gaisa temperatūra ir vismaz +10 °C. Visvairāk mežu ir abpus ekvatoram (mitrie tropu meži), kur ūdens un gaisa temperatūra neierobežo mežu augšanu. Citos biotopos tieši šie divi faktori ietekmē mežu lielumu, produktivitāti un bioloģisko daudzveidību.
Meža nozīme cilvēka dzīvē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mežs ir:
- barības avots (sēnes, ogas, dzīvnieki, putni);
- enerģijas avots (malka);
- celtniecības materiāli (koksne);
- izejviela papīra ražošanai;
- dabisko procesu regulators (aizsargā augsni no izskalošanas, mitruma regulators, neļauj augsnei pārpurvoties).
Mežu klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ir daudz dažādu mežu tipi un daudz veidu, kā tos klasificēt. Piemēram, tos var klasificēt pēc ģeogrāfiskās izplatības (ekvatoriālie meži, boreālie meži) vai pēc reljefa stāvokļa (līdzuma meži, palienes meži un tamlīdzīgi). Tos var arī grupēt pēc sezonāla aspekta, mežus uzskata par mūžzaļiem, ja koki lapas saglabā visu gadu. Pretējais variants ir tad, kad koki aukstuma vai sausuma dēļ nomet lapas, līdz ar to tie dažas nedēļas vai mēnēšus ir bez lapās. Meži ar augstu nokrišņu daudzumu tiek saukti par lietus mežiem.
Meža tipi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meža tipi Latvijā tiek izdalīti, ņemot vērā meža augšanas apstākļus un valdošo koku sugu kokaudzē. Meža augšanas apstākļi ir ārējās vides apstākļi, ar kuru novērtēšanu sāk mežu klasifikāciju. Galvenais ārējās vides apstāklis, kas ietekmē mežus Latvijā un nosaka to atšķirības, ir ūdens.[3] Meža augšanas apstākļus sīkāk iedala meža tipos, kuri tiek izdalīti ņemot vērā valdošo sugu kokaudzē. Atkarībā no augsnes hidroloģiskā režīmā, ķīmisko un fizisko īpašību piemērotības koku sugu fizioloģiskajām prasībām, katrā meža augšanas apstākļu tipā iespējami viens vai vairāki meža tipi.[4] Tie ir meži ar līdzīgu zemsedzi, pamežu, koku sugām un koku augšanas gaitu.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Forest area (sq. km)» (angļu valodā). data.worldbank.org. Skatīts: 2016. gada 15. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «Forest area (% of land area)» (angļu valodā). data.worldbank.org. Skatīts: 2016. gada 15. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 Berķis, A. Rokasgrāmata meža tipu noteikšanā. LVM, 2013. 70. lpp.
- ↑ Liepa, I., u.c. Latvijas meža tipoloģija. Jelgava : studentu biedrība "Šalkone", 2014. 119. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: meži.- «Meži». Latvijas daba.
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|