Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija

Vikipēdijas lapa
Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija
Canadian High Arctic Research Station
CHARS
Stacijas galvenā korpusa būvniecība (2016) Stacijas galvenā korpusa būvniecība (2016)
CHARS (Kanāda)
CHARS
CHARS
CHARS (Nunavuta)
CHARS
CHARS
CHARS (Arktika)
CHARS
CHARS
Valsts piederība Karogs: Kanāda Kanāda
Karogs: Nunavuta Nunavuta
Koordinātas: 69°07′15″N 105°02′32″W / 69.12083°N 105.04222°W / 69.12083; -105.04222Koordinātas: 69°07′15″N 105°02′32″W / 69.12083°N 105.04222°W / 69.12083; -105.04222
Novietojums Kembridžbeja
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 2016. g.
Pieder Polar Knowledge Canada
Vidējā gada t° -13,9 °C
Maksimālā t° 28,9 °C
Minimālā t° -52,8 °C
Laika zona MST (UTC-7)
Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija Vikikrātuvē

Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija (angļu: Canadian High Arctic Research Station, CHARS) ir Kanādas vissezonas pētniecības stacija Arktikā.[1] Izvietojusies Viktorijas salas dienvidaustrumos Kembridžbejas ciema ziemeļaustrumu nomalē. Pieder Kanādas valdībai, bet to pārvalda federāla organizācija Polar Knowledge Canada.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēmums par stacijas būvniecību tika pieņemts 2007. gadā.[3] Būvniecība tika uzsākta 2014. gadā, bet pirmā kārta nodota ekspluatācijā 2016. gadā.

Stacijas struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacija sastāv no trijām galvenajām daļām. Galvenajā ēkā divos stāvos 4800 m² atrodas konferenču un sapulču telpas, virtuve, ziemas dārzs, kā arī vairākas laboratorijas (dzīvnieku autopsijas, bioloģijas, datorikas, analītiskā, genomiskā u.c.).[4] Ēkas iekštelpu stilistika ieturēta inuitu motīvos. Lauka pētījumu un tehniskās apkopes ēkā atrodas garāžas, noliktava, minerālu laboratorija, galdniecība. Divās atsevišķās ēkās ierīkota dienesta viesnīca, kurā var izmitināt līdz 44 viespētniekiem.

Pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacija galvenokārt tiek izmantota kā bāze dažādiem pētniecības projektiem Kanādas Arktikā. Prioritārie pētījumu virzieni ir alternatīvā un atjaunojamā enerģija ziemeļiem, ziemeļu ilgtspējība, mainīgā ledus, mūžīgā sasaluma un sniega ietekme uz kuģošanu, infrastruktūru un kopienām, kā arī ziemeļu infrastruktūras projektēšana, būvniecība un uzturēšana.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]