Kanclers (valsts sekretārs)
Kanclers (valsts sekretārs) (krievu: канцлер, штатс-секретарь) bija Krievijas cara Pētera I 1709. gadā ieviests augstākais civilais amats, ko piešķīra valdības vadītājam. Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II 1773. gadā šajā amatā iecēla īsteno slepenpadomnieku Ņikitu Paņinu, kura amatu pielīdzināja kanclera amatam, ieviesdama jaunu augstāko civilo amatu, ko nosauca par Pirmās klases īsteno slepenpadomnieku (действительный тайный советник 1-го класса).
Krievijas Impērijas laikā Pirmās klases īstenais slepenpadomnieks bija I kategorijas civildienesta pakāpe līdz 1917. gadam, kas atbilda ģenerālfeldmaršala (генерал-фельдмаршал) pakāpei armijā.[1] Viņiem bija pārmantojama piederība muižnieku kārtai un uzruna "Jūsu augstā ekselence" (Ваше Высокопревосходительство).
Ierēdņi ar Pirmās klases īsteno slepenpadomnieka titulu bija valdības vadītāji vai ieņēma vadošo ministru amatus, bija Valsts padomes vadītāji.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||