Karē

Šis raksts ir par militāru formējumu. Par britu rakstnieku skatīt rakstu Džons le Karē.

Napoleona laikmeta britu kājnieku karē attēlojums Katrebrā kaujas laikā, Beļģijā, 1815. gadā.

Kājnieku karē (franču: carré — ‘kvadrāts, kvadrātisks’), kas pazīstama arī kā kvadrātveida formācija, bija muskešu laikmeta vēsturisks ciešas kārtības formējums, ko kaujās izmantoja kājnieku vienības, kad tām draudēja kavalērijas uzbrukums. Lai efektīvi izvietotu savus ieročus, tradicionālā kājnieku vienība parasti veidoja līniju; taču līnija bija neaizsargāta pret veiklāku kavalēriju, kas varēja apiet līnijas galu vai izlauzties tai cauri un pēc tam uzbrukt neaizsargātajai aizmugurei vai vienkārši pārvietoties pa līniju, secīgi uzbrūkot atsevišķiem kājniekiem. Izvietojot vienību tā, lai nebūtu neaizsargātas aizmugures vai flanga, kājnieku komandieris varēja organizēt efektīvu aizsardzību pret kavalērijas uzbrukumu. Gan attīstoties moderniem atkārtotas darbības šaujamieročiem, gan kavalērijas izzušanai karadarbībā, kvadrātveida formācija tiek uzskatīta par novecojušu un mūsdienu karadarbībā faktiski nekad netiek izmantota.

Karē ir formējums, kurā karavīri veido kvadrātu, kas vērsts visos četros virzienos (piemēram, katram rotas vadam ir sava puse), un kvadrāta centrs ir tukšs. Veidojot taisnstūrveida kvadrātu, formējums ir trīs rindas.

Karē veidošana

Napoleona karos karē formācija tika veidota kā tukšs kvadrāts vai dažreiz taisnstūris, katra mala sastāvēja no divām vai vairākām karavīru rindām, kas bija bruņotas ar musketēm vai šautenēm ar fiksētiem durkļiem. Parasti bataljons ar aptuveni 500 līdz 1000 vīriem bija mazākā vienība, kas veidoja kvadrātu. Tā centrā atradās vienību kaujas karogi un komandieri, kā arī rezerves spēki, lai pastiprinātu jebkuru kvadrāta pusi, kas bija novājināta uzbrukumu dēļ. Karē ar 500 vīriem četrās rindās, piemēram, tās, ko veidoja Velingtona armija Vaterlo kaujā, bija blīvs formējums, kura garums nevienā pusē nebija mazāks par 20 m. Kvadrāti tika izvietoti šaha lauciņa formā, lai samazinātu risku, ka karavīri no viena kvadrāta nejauši sašauj citu karavīru. Blīva šaha lauciņa forma ar minimālām atstarpēm starp blakus esošo kvadrātu stūriem bija efektīva aizsardzībā, samazinot pretinieku kavalērijas pārvietošanās brīvību un nodrošinot zināmu savstarpēju atbalstu stūros – vājākajos punktos. Bet, ja kājnieki tiktu pārdislocēti uzbrukuma līnijā, kaimiņu vienības pārklātos un tādējādi aizšķērsotu viena otras virzību un uguns lauku.

Kad kājnieki bija izvietoti karē, tie raidīja zalves uguni uz tuvojošos kavalēriju. Veiksmīgās kaujās kājnieki bieži aizturēja šāviena zalvi, līdz uzbrukumā esošie zirgi un vīri atradās aptuveni 30 m attālumā no karē; tā uzbrucējiem galu galā veidojot nogalinātu vai ievainotu zirgu un to jātnieku kaudzes, kas kavēja turpmākus uzbrukumus.

Nedisciplinēta vai pāragra kājnieku uguns nebija efektīva pret uzbrūkošo kavalēriju un atstāja kājniekus ar tukšām musketēm. Tad jātnieki varēja tuvoties ļoti nelielā attālumā, kamēr kājnieki pārlādēja ieroci, kur kavalēristi varēja šaut uz aizsargājošajamies kājniekiem ar pistolēm, cirst ar zobeniem vai durt ar šķēpiem, ja viņi bija ar to aprīkoti.

Pārāk vēla apšaude, kavalērijai esot 20 m attālumā, lai gan efektīvāka mērķu trāpīšanā, varēja novest pie tā, ka nāvējoši ievainots zirgs iekrita kājnieku rindās un radīja spraugu, tādējādi ļaujot izdzīvojušajiem jātniekiem iekļūt laukumā un to sadalīt no iekšpuses.

Bija svarīgi, lai karē stingri turētos uzbrukuma priekšā, taču tie nebija statiski formējumi. Piemērotā reljefā vērīgi komandieri varēja manevrēt tos, lai veiktu masveida uguns apšaudi un pat notvertu kavalēriju, kā tas frančiem izdevās pret osmaņiem Tabora kalna kaujā (1799).

Pulka karē formācija Abuklī kaujas laikā (1885)

Vaterlo kaujas (1815) laikā sabiedroto spēku četrrindu karē pretojās vienpadsmit franču kavalērijas uzbrukumiem. Vaterlo kaujā uzbrūkošā kavalērija netika atbalstīta ne ar jātnieku artilērijas, ne kājnieku palīdzību, bet Licenes kaujā (1813) pat ar kājnieku un vieglās artilērijas atbalstu sabiedroto kavalērijas uzbrukumiem neizdevās salauzt mazpieredzējušos franču karavīrus. Līdzīgi iespaidīgi kājnieku spēku formējumi tika novēroti Jēnas-Auerstetes kaujā (1806. gadā), Pultuskas kaujā (1806. gadā), Fuentes de Onjoro kaujā (1811. gadā) un Pirmajā Krasnojas kaujā (1812. gada 14. augustā). Ja tas tika sagrauts, kā Medina de Rioseko kaujā (1808. gadā), kājnieki varēja ciest smagus zaudējumus, lai gan drosmīgi un labi disciplinēti kājnieki spēja atgūties pat pēc šādas katastrofas.

Skatīt arī

• Falanga

Bibliogrāfija

• Darrow, Pierce (1821), "Part IV Comprising the movement of a battalion and the firings", National Militia Standard, Embracing the Discipline of Infantry, Light Infantry, Riflemen, Light Artillery, Horse Artillery, Cavalry: Prepared in Conformity to Gen. Scott's Regulations for the Army, Established by Congress (Second izd.), Oliver D. Cooke
  • Manoeuvre 29: To form the wings in hollow square by echelon
  • Manoeuvre 30: To reduce the square and form a line
  • Manoeuvre 31: To form the square by battalion from line
  • Manoeuvre 32: To form the square by wings from column of platoons
  • Manoeuvre 33: To reduce squares of wings, and form column on the march
  • Manoeuvre 34: To form the hollow square by battalion, from open column of platoons on the march
  • Manoeuvre 35: To reduce the hollow square and form a column

Ārējās saites

• Infantry Formations, Tactics and Combat: Lines, Columns, and Squares