Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
- Šis raksts ir par 1250. gada karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju. Par citām jēdziena Karagājiens uz Nalseni nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| 1250. gada karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Zobenbrāļu ordeņa karagājiens uz Nalseni visticamāk virzījās gar Daugavas krastiem uz Lietuvas teritoriju dienvidos no Sēlijas, kas kartē apzīmēta kā Grand Duchy of Lithuania. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Nalsenes, Lietuvas dižkunigaitijas un Žemaitijas karavīri |
Livonijas ordenis (tai skaitā igauņu, letu un līvu karavīri) | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Mindaugs | Andreass no Felves, Tautvils | ||||||
1250. gada karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju notika 1250. gadā pēc tam, kad Livonijas ordeņa mestrs Andreass no Felves sasauca ordeņa zemju komturus un fogtus un paziņoja, ka viņš pauž Dieva gribu, kas vēlas Svētās Dievmātes zemes (Terra Mariana) paplašināšanu uz lietuviešu, žemaišu un zemgaļu zemju rēķina. 1250. gadā Rīgā bija ieradies lietuviešu kunigaitis Tautvils, kas pieņēma katoļu ticību un noslēdza militāru savienību pret Mindaugu.
Vispirms sapulcētais krustnešu karaspēks nežēlīgi izpostīja Nalsenes zemi un nogalināja tās iedzīvotājus. Pēc tam karaspēks devās tālāk uz Lietuvas dižkunigaitim Mindaugam pakļauto Lietavas zemi, kur tie "postīja un dedzināja, ko kampt, ko atstāt, nezināja". Mindauga karaspēks nopietnu pretestību neizrādīja. Tad mestrs aicināja savus karapulkus doties uz Žemaitijas teritoriju, kur nogalināja visus, kas viņiem pretī stājās. Daļa iedzīvotāju paslēpās mežos, krūmos un purvājos.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauce
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Atskaņu hronika (03225.-03392.):