Karalis dzeltenā

Vikipēdijas lapa

"Karalis dzeltenā" ir amerikāņu rakstnieka Roberta V. Čembersa īsu stāstu krājums, kuru pirmo reizi izdeva F. Tenisons Nīls 1895. gadā.

Grāmatā ir deviņi īsi stāsti un dzejoļu virknējums. Kamēr pirmie stāsti pieder pie pārdabisku šausmu un dīvainās fantastikas žanriem, "Karalis dzeltenā" pakāpeniski pāriet uz vieglprātīgāku toni, beidzot ar romantiskiem stāstiem bez šausmu vai pārdabiskiem elementiem.[1] Šie šausmu stāsti tiek augstu novērtēti, un daži kritiķi tos raksturojuši kā klasiku pārdabiskajā jomā. Lins Kārters grāmatu nodēvēja par "absolūtu šedevru, iespējams, vislieliskāko dīvaino fantāziju grāmatu, kas šajā valstī sarakstīta starp Po nāvi un Lavkrafta uzplaukumu", un tā ir ietekmējusi pašu Lavkraftu.

Grāmata ir nosaukta tāpat kā luga, kas atkārtojas kā motīvs pirmajos četros stāstos. Aizliegta luga, kas izraisa neprātu tās lasītājos.[2]

Luga "Karalis dzeltenā"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izdomātajā lugā "Karalis dzeltenā" ir vismaz divi cēlieni un vismaz trīs varoņi: Kassilda, Kamilla un "Svešinieks", kas var būt vai nebūt galvenais varonis.

Čembersa stāstu krājumā ir fragmenti no dažām lugas daļām, iepazīstinot ar grāmatu kopumā vai atsevišķiem stāstiem.

Mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ietekme uz Ktulhu mītiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1927. gada sākumā HP Lavkrafts izlasīja grāmatu "Karalis dzeltenā" un iekļāva nelielas atsauces uz dažādām grāmatas lietām un vietām, kā Hali ezers un Dzeltenā zīme grāmatā "Čukstētājs tumsā" (1931), vienā no viņa galvenajiem Ktulhu mītu stāstiem. Lavkrafts aizguva Čembersa metodi, kas tikai neskaidri atsaucās uz pārdabiskiem notikumiem, struktūrām un vietām, tādējādi ļaujot lasītājiem pašiem iedomāties šīs šausmas.

Īsts detektīvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada amerikāņu krimināldrāmas seriāla "Īsts detektīvs" pirmajā sezonā ir atsauce uz figūru, ko sauc par "dzelteno karali". Norādes uz "Karali dzeltenā" var vērot seriāla tumšajā filozofijā, atkārtotajā "Karkosas" un "Karalis dzeltenā" lietojumā kā vadmotīvā cauri visam seriālam, kā arī dzeltenās krāsas simboliskajai izmantošanai, kas it kā apzīmē ārprātu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. China Miéville, "Weird Fiction", in Bould, Mark et al., The Routledge Companion to Science Fiction.
  2. American Supernatural Tales. New York City : Penguin Books. 2007. 79. lpp. ISBN 978-0-14-310504-6.