Pāriet uz saturu

Karaliskie pingvīni

Vikipēdijas lapa
Karaliskie pingvīni
Aptenodytes (Miller, 1778)
Karaliskie pingvīni (Aptenodytes patagonicus)
Karaliskie pingvīni (Aptenodytes patagonicus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPingvīnveidīgie (Sphenisciformes)
DzimtaPingvīnu dzimta (Spheniscidae)
ĢintsKaraliskie pingvīni (Aptenodytes)
Izplatība

*Karaliskā pingvīna (Aptenodytes patagonicus) izplatības areāls atzīmēts ar sarkanu un ornažu krāsu
*Imperatorpingvīna (Aptenodytes forsteri) izplatības areāls atzīmēts ar gaiši zaļu krāsu
Karaliskie pingvīni Vikikrātuvē

Karaliskie pingvīni, karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes) ir viena no pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) ģintīm. Šajā ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1]

Abas sugas mājo Dienvidu okeānā. Turklāt imperatorpingvīns ir vistālāk uz dienvidiem dzīvojošais pingvīns pasaulē. Tas sastopams Antarktīdā un tuvējās salās.[2]

Karaliskie pingvīni Posesionas salā

Analizējot morfoloģiskos un molekulāros pētījumus, zinātnieki secinājuši, ka karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes) ir vissenākā no visām pingvīnu dzimtas ģintīm.[3] Visas pārējās ģintis ir attīstījušās un atdalījušās no karaliskajiem pingvīniem. DNS dati liecina, ka dalīšanās notikusi apmēram pirms 40 miljoniem gadu.[4] Ņemot vērā šo vēsturisko pingvīnu sugu attīstību, mūsdienu ģintis tiek izdalītas, ņemot vērā pingvīnu uzvedības modeļus.[5]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karaliskie pingvīni ir lielākie pingvīni visā pingvīnu dzimtā. Vislielākais ir imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri), kura ķermeņa garums sasniedz 1,3 metrus, bet masa 45 kg.[6] Toties karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus) ir otrs lielākais dzimtā. Tā ķermeņa garums var sasniegt 90 cm, bet masa 15 kg.[7]

Tie barojas ar nelielām zivtiņām, vēžveidīgajiem un kalmāriem.[6] Vasaras periodā tie barojas seklākos ūdeņos, bet ziemā dziļākos.[7]

  1. «World Bird List: Kagu, sunbittern, tropicbirds, loons, penguins, petrels, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 6. februārī.
  2. Food of emperor penguins (Aptenodytes forsteri )[novecojusi saite]
  3. The phylogeny of the living and fossil Sphenisciformes (penguins)
  4. Multiple gene evidence for expansion of extant penguins out of Antarctica due to global cooling
  5. Jouventin P (1982). "Visual and vocal signals in penguins, their evolution and adaptive characters". Adv. Ethol. 24: 1–149.
  6. 6,0 6,1 «Emperor Penguins, Aptenodytes forsteri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. septembrī. Skatīts: 2011. gada 4. decembrī.
  7. 7,0 7,1 King Penguins, Aptenodytes patagonicus

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]