Katalina Kovāča
| ||||||||||||||
Katalina Kovāča (ungāru: Kováts Katalin; dzimusi 1957. gada 16. oktobrī) ir ungāru valodniece, esperantiste un matemātiķe.[1]
Biogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Katalina Kovāča ir dzimusi 1957. gada 16. oktobrī Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Studējusi Lorānda Etveša universitātē (ELTE). Precējusies ar francūzi Silvēnu Lellarge. Šo ģimeni 2001. gadā papildināja dēls Martins. Viņai ir arī vēl divi bērni - Petra Šmideliusa (bijusī Vispasaules esperantistu jaunatnes organizācijas (TEJO) valdes locekle) un Bens Šmideliuss. Katalina Kovača kopā ar vīru un jaunāko dēlu dzīvo Nīderlandē.
Karjera
[rediģēt | labot pirmkodu]Katalina Kovāča izvēlējās valodnieces profesiju. Savā promocijas darbā viņa analizēja propedeitikas nozīmi esperanto valodas apguvē. Viņa aktīvi darbojas šajā virzienā līdz šai dienai. Viņa turpina organizēt daudzus esperanto valodas kursus un metodiskos seminārus. Papildus teorētisko stundu vadīšanai Kovāča pēc jaunas metodikas valodu mācīja skolotājiem. Viņa aktīvi izmanto savu pieredzi, lai uzlabotu esperanto valodu.
Katalina Kovāča ieņēma augstu amatu Budapeštas universitātes Lietišķās valodniecības katedrā, kur interlingvistika ir galvenais topošo valodnieku studiju priekšmets.
Kopš 1994. gada Kovāča ir rakstu autore žurnālā "Monato" un no 1994. līdz 2006. gadam bija starptautiskā pedagoģiskā žurnāla Internacia Pedagogia Revuo (IPR) redaktora vietniece. 2001. gadā viņa izveidoja vietni educado.net[2] esperanto valodas studijām un kopš tā laika turpina to rediģēt. Kopš 2007. gada Katalina Kovāča ir Esperanto akadēmijas locekle un kopš 2009. gada Vispasaules esperanto asociācijas (esperanto: Universala Esperanto-Asocio; UEA) eksaminācijas komisijas koordinatore.[3] Daudzās valodās rakstītu rakstu autore, kas galvenokārt publicēti žurnālā IPR.
Apbalvojumi
[rediģēt | labot pirmkodu]- Adas Figieras-Sikorskas prēmija (2009).
- Gada esperantiste (2010).
- Ālenes Esperanto kultūrprēmija (2016).
- Deguči prēmija (2018).
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Instruantoj de Esperanto estas la “soldatoj” de nia movado. Intervjuo kun la Esperantisto de la Jaro 2010» (esperanto). esperanto-ondo.ru. Skatīts: 2020-04-14.
- ↑ «Mallonga prezento de la historio de nia paĝaro ekde la naskiĝo de la ideo». Historio (esperanto). educado.net. Skatīts: 2020-04-13.
- ↑ «Ekzamenoj laŭ ...» (esperanto). UEA. Skatīts: 2020-04-13.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Katalina Kovāča.- Katalinas Kovāčas grāmatas Esperanto muzejā.
|