Katartas
| Katartas Cathartes (Illiger, 1811) | |
|---|---|
 Tītaru grifs (Cathartes aura) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Dzimta | Amerikas grifi (Cathartidae) |
| Ģints | Katartas (Cathartes) |
 Katartas Vikikrātuvē | |
Katartas, katartu ģints (Cathartes) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) ģints, kura apvieno 3 maitas putnu sugas. Visas trīs sugas ir plaši izplatītas gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.
Sistemātikas izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ilgu laiku Amerikas grifu dzimtas sugas tika sistematizētas stārķveidīgo kārtā, tomēr Dienvidamerikas zinātnieki, balstoties uz pēdējo gadu DNS pētījumiem, šos putnus ir izņēmuši no stārķveidīgo kārtas un sistematizē kārtā — Incertae sedis, kas nozīmē, ka kārta nav zināma. Tā varētu būt vai nu vanagveidīgo kārta vai katartidveidīgo kārta, kas jānoskaidro turpmākajos pētījumos.[1]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visām katartu sugām ir kailas galvas, kuru āda ir košās krāsās. Atkarībā no sugas tā var būt dzeltena, oranža vai sarkana. Ādas krāsa ir mainīga. Turklāt putns to var nomainīt ļoti ātri, dažās sekundēs, izmainot asins daudzumu, kas ieplūst attiecīgajos kapilāros.[2] Visām katartām ir labi attīstīta oža, ar kuras palīdzību tās meklē barību. Tā kā tās ir maitēdājas, tad tās barojas ar maitu, kas pūstot izdala gāzes. Katartas pamatā barojas mežā. Barību tās meklē, lidojot zemu zem koku lapotnēm, lai vieglāk varētu saost barību. Lai gan katartu pamatbarība ir maita, tomēr mazā dzeltengalvas katarta (Cathartes burrovianus) medī dzīvus upurus.[3]
Visas katartas ir salīdzinoši lieli putni, lai gan no Amerikas grifu dzimtas, tās ir vismazākās. Lielākie ģintī ir tītaru grifs, kura ķermeņa garums ir 64—81 cm, spārnu plētums 1,8—2,0 m, svars 0,85—2,0 kg,[4] un lielā dzeltengalvas katarta, kuras ķermeņa garums ir 74—81 cm, spārnu plētums 1,65—1,78 m, svars 1,65 kg.[5] Abas šīs sugas ir gandrīz vienādā augumā ar karalisko grifu, tomēr pēdējais ir agresīvāks un spēcīgāks.[6] Mazākā ģintī ir mazā dzeltengalvas katarta, kuras ķermeņa garums ir 58—66 cm, spārnu plētums 1,6 m, svars 0,95—1,55 kg.[7]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Katartu ģints (Cathartes)
- Lielā dzeltengalvas katarta (Cathartes melambrotus)
- Mazā dzeltengalvas katarta (Cathartes burrovianus)
- Tītaru grifs (Cathartes aura)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «A classification of the bird species of South America». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. martā. Skatīts: 2007. gada 15. oktobrī.
- ↑ «New World Vultures – Vultures and Condors». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. februārī. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.
- ↑ Cathartes
- ↑ «Oiseaux-birds: Turkey Vulture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.
- ↑ «Oiseaux-birds: Greater Yellow-headed Vulture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. janvārī. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.
- ↑ Houston, D.C. (1994). "Family Cathartidae (New World vultures)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi (eds.). Volume 2: New World Vultures to Guineafowl of Handbook of the Birds of the World. Barcelona: Lynx edicions. pp. 24–41. ISBN 84-87334-15-6.
- ↑ «Oiseaux-birds: Lesser Yellow-headed Vulture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Katartas |