Kermadeka salas

Kermadeka salas
Kermadec Islands
Raula salas piekraste ar mazajām saliņām
Kermadeka salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Indijas okeāns
Koordinātas	29°17′0″S 177°55′0″W
Salu skaits	6
Galvenās salas	Raula sala
Platība	34 km²
Garums	9,3 km
Augstākais kalns	Mumukai 516 m
Administrācija
Jaunzēlande
Kermadeka salas Vikikrātuvē

Kermadeka salas (angļu: Kermadec Islands) ir Jaunzēlandei piederošs neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, administratīvi daļa no Jaunzēlandes Ārējām salām.

Ģeogrāfija

Salas izvietojušās ap 980 km uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes Ziemeļsalas. Arhipelāgs izstiepts ap 250 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā gar 10 047 m dziļo Kermadeka dziļvagu un ir vulkāniskās zemūdens Kermadeka grēdas virsūdens daļa. Arhipelāga lielākā sala ir 29 km² lielā Raula sala, kas ir aktīvs vulkāns ar tā augstāko punktu Mumukai smaili (pēdējais izvirdums 2006. gadā ar vēlākām zemestrīcēm). Pārējās salas ir nelielās Makoli sala, Kērtisa sala, Havra, Makdonalda klints un Lesperānsa klints, kā arī sīkās Heralda salas Raula salas piekrastē.

Vēsture

Arhipelāga lielākajā, Raula salā, ir saglabājušās vēsturiskas polinēziešu apdzīvotības liecības. Pirmie eiropieši, kas nonāca Kermadeka salās, bija britu cietumnieku transporta kuģis Lady Penrhyn, kas 1788. gada 31. maijā atklāja Makoli un Kērtisa salas. Arhipelāgs nosaukts par godu d'Antrkasto ekspedīcijas dalībniekam kapteinim Žanam Mišelam Ionam de Kermadekam (Jean-Michel Huon de Kermadec).

Raula salā kopš 1937. gada darbojas Jaunzēlandes meteostacija un tiek uzturēts hostelis dabas aizsardzības departamenta darbiniekiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kermadeka salas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)