Klijkaijas
| Klijkaijas Stercorarius (Brisson, 1760) | |
|---|---|
 Vidējā klijkaija (Stercorarius pomarinus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Kaijveidīgie (Lari) |
| Dzimta | Klijkaiju dzimta (Stercorariidae) |
| Ģints | Klijkaijas (Stercorarius) |
 Klijkaijas Vikikrātuvē | |
Klijkaijas, klijkaiju ģints (Stercorarius) apvieno 7 klijkaiju sugas. Klijkaiju ģints ir vienīgā ģints klijkaiju dzimtā (Stercorariidae).[1] Šo dzimtu mēdz saukt arī par laupītājkaiju dzimtu.[2]
Klijkaijas ligzdo polārajos un mērenās joslas reģionos. Tās migrē lielus attālumus un ir novērotas pat dienvidpolā.[3] Latvijā var novērot 4 klijkaiju sugas: garastes klijkaiju (Stercorarius longicaudus), īsastes klijkaiju (Stercorarius parasiticus), vidējo klijkaiju (Stercorarius pomarinus) un lielo klijkaiju (Stercorarius skua).[4] Klijkaijas Latvijā sastopamas ceļošanas laikā jūrā un piekrastes joslā. Visretāk ir novērojama lielā klijkaija.[5]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klijkaijas ir vidēji lieli un lieli jūrasputni. Mazākā suga dzimtā ir garastes klijkaija (Stercorarius longicaudus), kuras mazākie īpatņi sver 230 g.[6] Lielākā ir brūnā klijkaija (Stercorarius antarcticus), kas var svērt 2,1 kg.[7] Klijkaijām ir samērā gari knābji ar līku, āķveidīgu knābja galu, pēdas ar peldpleznām un asiem nagiem. Tās ir spēcīgi putni, kas labi lido un spēj lidojumā izpildīt akrobātiskus trikus. Klijkaijas ir agresīvas un plēsīgas. Ja to ligzdu tuvumā parādīsies iespējams ienaidnieks, vecāki nekavējoties uzbrūk, cenšoties knābt galvā.
Tās visbiežāk ir pelēkas vai brūnas, ar baltām pazīmēm uz spārniem.[8] Klijkaijas atgādina lielas, tumšas kaijas.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Periodā, kad klijkaijas neaudzina bērnus, tās barojas ar zivīm, plēsēju nogalinātu dzīvnieku gaļu un maitas gaļu. Daudzas klijkaijas ir kleptoparazīti, līdz pat 95% barības tās var iegūt, to atņemot kaijām, zīriņiem un citiem jūrasputniem. Ligzdošanas laikā klijkaijas barojas ar barību, ko var atrast uz sauszemes. Tie visbiežāk ir mazie lemingi (Lemmini) un citu putnu olas.[8] Lielākas klijkaijas, piemēram, lielā klijkaija samērā bieži nogalina arī citus putnus, pieaugušos īpatņus ieskaitot. Dienvidu okeānā un Antarktikas reģionā dienvidu polārā klijkaija medī pingvīnu mazuļus.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Klijkaiju dzimta (Stercorariidae)
- Klijkaiju ģints (Stercorarius)
- Brūnā klijkaija (Stercorarius antarcticus)
- Čīles klijkaija (Stercorarius chilensis)
- Dienvidu polārā klijkaija (Stercorarius maccormicki)
- Garastes klijkaija (Stercorarius longicaudus)
- Īsastes klijkaija (Stercorarius parasiticus)
- Lielā klijkaija (Stercorarius skua)
- Vidējā klijkaija (Stercorarius pomarinus)
- Klijkaiju ģints (Stercorarius)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ World Bird List: Noddies, gulls, terns, auks, 2020
- ↑ Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
- ↑ «Non-human life form seen at Pole». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 6. jūlijā. Arhivēts 2007. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Klijkaiju dzimta
- ↑ «Lielā klijkaija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 1. decembrī. Arhivēts 2013. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Long-tailed jaeger (Stercorarius longicaudus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 1. decembrī. Arhivēts 2011. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Species accounts: Brown Skua (Catharacta antarctica)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. februārī. Skatīts: 2011. gada 1. decembrī. Arhivēts 2012. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 8,0 8,1 Harrison, Colin J.O. (1991). Forshaw, Joseph. ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 109. ISBN 1-85391-186-0.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klijkaijas |
- IBC: Skuas (Stercorariidae) Arhivēts 2016. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Jauni lielās klijkaijas novērošanas gadījumi Latvijā