Kodolreakcija

Vikipēdijas lapa
Litija-6 (63Li) kodolreakcija ar deitēriju (21H), starpposmā veidojot nestabilu berilija kodolu (84Be), kas nekavējoties sabrūk divos hēlija-4 (42He) kodolos jeb alfa daliņās. Protoni apzīmēti ar sarkanām sfērām, bet neitroni ar zilām.

Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi. To, kāda ķīmiskā elementa atomi radušies kodolreakcijā, nosaka protonu skaits atoma kodolā, bet to, kāds elementa izotops radies, nosaka neitronu skaits atoma kodolā.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki izmanto kodolreakcijas elektroenerģijas ieguvei, tās notiek kodolreaktoros, speciāli radītos apstākļos, kas neapdraud cilvēku un vides stāvokli. Kodolreakcijas lieto arī radioaktīvo izotopu ieguvei. Kodolreakcijas ir arī kodolieroču darbības pamatā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]