Konceptuālā māksla

Konceptuālā māksla ir tēlotāja mākslas virziens, kur objekta estētiskai un vizuālai vērtībai ir mazāk nozīmes nekā idejai kas stāv aiz tā.

Vēsture

Konceptuālā māksla radās 20. gadsimta 60. gados. Tās pirmsākumi ir meklējami redīmeida izmantošanā, ko uzsāka Marsels Dišāns, kurš mākslas izstādēs eksponēja ikdienišķus priekšmetus. Konceptuālisms mākslā noraida agrāk pastāvošo uzskatu par skaistuma un mākslas kritērijiem, ko definēja Imanuels Kants savā "Spriestspējas kritikā" ar spriedumu ka "skaists ir tas, kas visiem patīk bez jēdziena".

Konceptuālisma idejas ir pazīstamas arī literatūrā. 20. gadsimta 70. gados krievu dzejā rodas neformāls konceptuālistu grupējums, kura pārstāvju vidū bija Dmitrijs Prigovs, Ļevs Rubinšteins un citi dzejnieki, kuri savos darbos izmantoja triviālas, ikdienišķas frāzes, citātus, bibliogrāfiskus aprakstus un dažādus citus tekstus.

20./21. gadsimta mijā konceptuālā dzeja kļūst pazīstama Rietumvalstu literatūrā. ASV darbojas dzejnieks un kritiķis Kenets Goldsmits.

Latvijā konceptuālisma mākslas un literatūras paraugi analizēti filozofa Jāņa Taurena monogrāfijā "Konceptuālisms Latvijā: domāšanas priekšnosacījumi" (2014).

Kopš 2016. gada Latvijā darbojas Preiļu konceptuālistu dzejas grupējums, kura dalībnieki izmanto gan redīmeida tehniku, gan virtuālās realitātes sniegtās iespējas, gan arī sniedz dzejas performances.

Bibliogrāfija

• Sols Levits. Paragrāfi par konceptuālo mākslu. Teikumi par konceptuālo mākslu. Tulk. J. Taurens. Rīga, 2010.
• Jānis Taurens. Konceptuālisms Latvijā: Domāšanas priekšnosacījumi. Rīga: Neputns, 2014.