Preiļu konceptuālisti

Vikipēdijas lapa
Preiļu konceptuālisti
Preiļu konceptuālistu ekspozīcija izstādē "ES_TEXT" (2022)
Pamatinformācija
Dibināta(-s) 2016. gadā

Preiļu konceptuālisti ir Latvijas dzejnieku grupējums, kas pastāv no 2016. gada un nodarbojas ar laikmetīgo dzeju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interese par konceptuālo dzeju latviešu laikmetīgajā dzejā parādījās ap 21. gadsimta otrās desmitgades vidu. Šajā laikā parādījās atsevišķu krievu konceptuālisma dzejas pārstāvju darbu atdzejojumi (Ļevs Rubinšteins, Dmitrijs Prigovs); portāla "Satori" vasaras nometnēs notika konceptuālajai dzejai veltītas meistardarbnīcas, kurās tapušie teksti tika publicēti "Satori" izdevumos.

Par Preiļu konceptuālisma grupējuma dibināšanas brīdi tiek uzskatīta 2016. gada vasara, kad grupa Rīgas dzejnieku devās uz Preiļiem tikties ar Eināru Pelšu un Andi Surguntu.[1] A. Surgunts aizveda grupu pie Alfabēta dzimtenes, kas, saskaņā ar konceptuālistu mitoloģiskajiem priekšstatiem, atrodas Preiļu pilsētas teritorijā un no kurienes pasaulē it kā izplatījusies rakstība.[2]

Šajā laikā izdoti vairāki dzejoļu krājumi, kas bija pilnīgi vai daļēji veltīti konceptuālajai dzejai: E. Pelša "Mīļākais tētis pasaulē" (2016), "Demon. Condom" (2017), "Rembo 2016" (2018), "Digi dīgi", "Janka" un "Gramota" (2020), A. Auziņas "Annas pūra govs" (2017), A. Madra "Zonas" (2019), R. Ķirķa "Kartes" (2019), E. Blomas "Izdzēstie attēli" (2020), K. Vērdiņa "Gatavā dzeja" (2020).

2019. gada 4. janvārī Rīgā, Raiņa un Aspazijas mājā notika konceptuālās dzejas lasījumi "Preiļu konceptuālisma dzejas prezentācija".[3]

2020. gada 4. maijā deviņi autori parakstīja Preiļu konceptuālisma manifestu, kas tapis, iedvesmojoties no kultūras projektu valodas un publicēts antoloģijā "Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām" (2021).[4]

2021. gada 20. martā Latvijas Televīzijas raidījumu cikla "Literatūre" 3. sezonas ietvaros pirmizrādi piedzīvoja raidījums par E. Pelšu un A. Surguntu.

2021. gadā iznāca vēl divu autoru konceptuālās dzejas grāmatas: Krišjāņa Zeļģa "Pieaugušie" un Žebera "Ceļš pie patērētāja". Lai arī šie autori nav saistīti ar Preiļu grupējuma aktivitātēm, šajās grāmatās izmantoti līdzīgi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, piemēram, ready-made tehnika un parafrāzes par jau eksistējošiem tekstiem.

2022. gadā grupējuma darbu ekspozīcija iekļauta Leonarda Laganovska un Elitas Ansones kūrētajā izstādē "ES_TEXT" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Ekspozīcija tika nominēta Purvīša balvai.[5] 1. jūnijā Žaņa Lipkes muzejā notika grupas performance "Miera sarunas", kas veltīta cilvēka dehumanizācijai, kas norisinās kara apstākļos.[6]

Šajā gadā notika arī dokumentālās filmas par E. Pelšu "Einaratīvs" uzņemšana, kurā piedalījās arī pārējie grupējuma dalībnieki (rež. Betija Zvejniece, "Vides filmu studija").[7] Rudenī filma piedzīvoja pirmizrādi. 2023. gada janvārī tika atklāts, ka filma saņēmusi sešas balvas "Lielais Kristaps" nominācijas.[8]

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sarkangalvīte. Punctummagazine.lv.
  2. Raimonds Ķirķis. Poēma par Alfabēta dzimteni. Punctum, 2020, 17. janv.
  3. Preiļu konceptuālisma dzejas prezentācija. Satori.lv.
  4. [Ostups, Artis (sast.). Manifests: no futūrisma līdz mūsdienām. Rīga: Neputns, 2021, 437.-439. lpp.
  5. Purvīša balvai nominē Stakli, Spundi un Preiļu konceptuālistus. Satori, 2022. gada 13. aprīlī.
  6. Punctum festivāla centrā šogad ukraiņu literatūra
  7. Izvēlēti dokumentālo īsfilmu cikla “Latvijas kods” 2022. gada autori. Latvijas Nacionālais kino centrs, 2022, 11. februāris.
  8. Paziņoti Lielā Kristapa nominanti. Satori.lv.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]