Pāriet uz saturu

Konfesija

Vikipēdijas lapa
Galvenās pasaules reliģijas attēlotas ģeogrāfiski (angliski)

Konfesija (latīņu: confessio — 'atzīšanās'[1]) ir kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu vai oficiāla piederība pie kādas reliģijas.

Jēdziena nozīme

[labot | labot pirmkodu]

Vārds konfesija sākotnēji nozīmēja ticības apliecinājumu vai reliģiskas pārliecības izteikšanu, īpaši kristietībā. Vēlāk ar šo jēdzienu sāka apzīmēt institucionalizētus reliģiskus virzienus vai baznīcas, kas veidojušās, pamatojoties uz atšķirīgu Svēto Rakstu interpretāciju, dogmām vai tradīcijām.

Mūsdienās termins tiek lietots gan teoloģiskā, gan socioloģiskā nozīmē: tas var attiekties uz reliģiskās piederības personisku aspektu (piemēram, “katoļu konfesija”), kā arī uz organizētu institucionālu struktūru (piemēram, “luteriskā konfesija”).

Konfesijas kristietībā

[labot | labot pirmkodu]

Kristietībā jēdziens konfesija īpaši bieži tiek lietots, jo šī reliģija sadalās vairākos nozīmīgos novirzienos:

  • Romas katoļu konfesija, kas veido lielāko daļu kristiešu pasaules un ir centrēta ap Romas pāvestu;
  • Pareizticīgā konfesija, kas sastāv no vairākām autokefālām baznīcām un balstās uz agrīnās baznīcas tradīcijām;
  • Protestantiskās konfesijas, kas radās Reformācijas rezultātā 16. gadsimtā (piemēram, luterāņi, kalvinisti, anglikāņi);
  • Mazākās kristīgās konfesijas, piemēram, baptisti, metodisti, adventisti u.c.

Šīs konfesijas atšķiras pēc ticības mācības, sakramentiem, baznīcas pārvaldes modeļa un liturģiskās prakses.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 381. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.