Satura analīze
Satura analīze jeb kontentanalīze (no angļu: content — 'saturs') ir viena no kvantitatīvajām pētniecības metodēm, kas objektīvi, sistemātiski un kvantitatīvi analizē komunikācijas saturu, kur pētāmo materiālu skata nevis kā fiziskus notikumus, bet gan kā tekstu, attēlu un izteikumu reprezentācijas, kas radītas ar mērķi, lai tās lasītu, redzētu un interpretētu. Satura analīze — pieskaitāma pie "neuzbāzīgajām" metodēm, kuru priekšrocība ir saistāma ar pētniecisku tehniku, kas neiejaucas un ir nereaktīva attiecībā uz pētāmo objektu.[1]
Tā kā satura analīze ir izpētes instruments, kuru izmanto, lai noteiktu konkrētu vārdu (vārdus) vai konceptus tekstā (tekstos), tad pētnieks kvantificē un analizē šo vārdu klātbūtni tekstos, kā arī analizē vārdu nozīmi un savstarpējo attiecību ar citiem konceptiem vai vārdiem. Teksti var būt dažādi (grāmatas un to nodaļas, vēsturiski dokumenti, runas, sarunas, reklāmas, neformālas sarunas u. c.). Šādu metodi var izmantot, lai konstatētu sev interesējošu jautājuma nozīmīgumu attiecīgajā laika posmā.[2]
Uzdevumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Satura analīzes galvenie uzdevumi ir:
- Noskaidrot tēmas intensitāti un aktualitāti;
- Noskaidrot situācijas un jautājumus, kuru sakarā tēls tiek pieminēts;
- Novērot tēla atspoguļojuma veidu
Izmantojamība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Satura analīze skata datus nevis kā fizisku notikumu, bet gan kā tekstu, attēlu un izteikumu reprezentācijas, kas ir radītas, lai tiktu lasītas, redzētas un interpretētas. Tā ir izpētes tehnika, kas iekļauj pētījuma priekšmeta mērīšanu, piemēram, nosakot procentus, cik presē ir pārstāvētas sievietes, citu rasu cilvēki utt, tāpēc to var izmantot izvēloties:
- rakstīti materiāli: grāmatas, žurnāli, avīzes, drukātās reklāmas, oficiāli dokumenti;
- vizuālie materiāli: filmas, televīzijas programmas vai reklāmas, fotogrāfijas un mākslas darbi, apģērbs;
- ierakstīti teksti: dziesmu vārdi, operas, mūzikli, dziesmas;
- dažādu materiālu kombinācijas: mājas lapas, priekšnesumi, datorprogrammas, kas satur vizuālos, skaņas un teksta elementus.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Šulmane I. Masu komunikācijas kontentanalīze// Latvijas mediju analīze (Daudzveidība III). — Rīga: Latvijas Universitāte, 2001. — 7.lpp
- ↑ Busch C., Maret P. S., Flynn T. ..., Content Analysis. Writing@CSU. Colorado State University Department of English. 2005
- ↑ Beck S., E., Manuel K. Practical research methods for librarians and information professionals.- New York: Neal- Shuman Publishers, 2008.- 37. p.
|