Reklāma

1913. gada maijā žurnālā National Geographic Magazine publicēta Encyclopædia Britannica reklāma

Reklāma uz tramvaja Liepājā

Reklāma (no latīņu: reclamare — ‘skaļi saukt, izkliegt’) ir materiāls, kura pamatmērķis ir rosināt vai pārliecināt cilvēkus iegādāties noteiktu produktu, pakalpojumu, popularizēt kādu ideju vai indivīdu. Reklāmām raksturīga produkta pozitīvo īpašību izcelšana vai pārspīlēšana un negatīvo īpašību noklusēšana. Parasti reklāmas mērķis ir radīt pieprasījumu; citi reklāmas mērķi var būt uzņēmuma, produkta vai politiķa tēla uzlabošana, informācijas sniegšana par produktu utt. Reklāmas parasti sastopamas plašsaziņas līdzekļos - televīzijā, radio, laikrakstos un žurnālos, kā arī publiskās vietās — uz reklāmu stendiem, transporta līdzekļiem, veikalu skatlogos utt. Pēdējos gados aizvien nozīmīgāka loma reklāmas biznesā ir arī internetam, sociālajiem tīkliem un viedtālruņiem.

Pēc Latvijas Republikas Reklāmas likuma, "reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi", tā "nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem", un tajā "atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas".

Vēsture

Sākotnēji visizplatītākā reklāmas forma bija citu cilvēku ieteikumi, taču komerciāla rakstura ziņas un vēlēšanu kampaņas reklāmas ir atrastas pat Pompeju drupās. Senākās reklāmas formas meklējamas jau Senajā Grieķijā un Romā.

Modernā reklāma attīstījās līdz ar drukāšanas attīstību 15. un 16. gadsimtā. 17. gadsimtā sāka parādīties reklāmas Anglijas avīzēs, un gadsimta laikā reklāma kļuva ļoti populāra. 1843. gadā Volnijs Pālmers Filadelfijā (ASV) izveidoja pirmo reklāmas aģentūru. Sākumā reklāmu aģentūras nodarbojās tikai ar reklāmas laukumu tirgošanu, bet 20. gadsimtā sāka uzņemties atbildību arī par reklāmu saturu.

Veiksmīga reklāma var radīt tik lielu zīmola atpazīstamību, ka to sāk lietot kā sugas vārdu — piemēram, "skočs" (no Scotch) vai "kola" (no Coca-Cola). Dažkārt nosaukums kļūst tik bieži lietots, ka tam vairs nav zīmola funkciju vai aizsardzības likumdošanā — piemēram, aspirīns (no Aspirin).

Pamatprincipi

Reklāmas pamatprincipi ir:

• reklāmai jāspēj saistīt patērētāja uzmanību;
• tai jāspēj radīt un noturēt patērētāja interesi par produktu;

Reklāmai jāizceļas uz konkurentu fona un jārosina patērētājs uz noteiktu rīcību, tāpēc tai jābūt:

• vienkāršai (lai patērētājs to spētu bez pūlēm saprast),
• oriģinālai (lai tā saistītu patērētāja uzmanību daudzu citu vidū),
• pievilcīgai (ar skaistumu, humoru, patērētājam tuvām izjūtām, uzskatāmu pamatojumu produkta kvalitātei),
• īstenotai piemērotā vietā un laikā,
• atkārtotai.

Reklamēšanas metodes

• Atkārtošana (nodrošina plašu atpazīstamību).
• Norādes uz produkta popularitāti patērētāju vidē (ar cerību, ka patērētāji produktu sāks lietot "pūļa efekta" dēļ).
• "Dalīšanās pieredzē" (par produkta labajām īpašībām stāsta eksperti vai citi patērētāji).
• Spiediens (aicinājums iegādāties produktu, kamēr tas vēl pieejams).
• Emociju izmantojums (glaimošana, iežēlināšana, baiļu radīšana utt.).
• Asociācijas (centieni asociēt produktu ar kaut ko tīkamu, piemēram, glītiem modeļiem, skaistiem skatiem utt.).
• Saukļi.
• Šokēšana.
• Slēptie vēstījumi (parasti — radot asociācijas ar kaut ko seksuālu).
• Lobēšana

Reklāmu izvietošanas vietas un veidi

Reklāmas var izvietot:

• televīzijā,
• radio,
• kino (pirms kinoseansiem),
• laikrakstos un žurnālos (šeit reklāmai viegli sasniegt mērķauditoriju, jo žurnāli gandrīz vienmēr paredzēti noteiktam cilvēku lokam),
• publiskās vietās,
• auto uzlīmes,
• tirdzniecības vietās (nozīmīga reklamēšanās vieta, jo tieši tur notiek izvēle),
• Internetā (reklāmkarogi, uznirstošie logi).
• piepūšamās konstrukcijas, kas atveido produktu daudzkārt palielinātu,
• izsūtot īsziņas

Citi reklāmu veidi:

• interaktīvās reklāmas (it sevišķi Internetā),
• e-pastā (spam),
• skrejlapas,
• lapiņspēles
• pārdošana pa tālruni vai produktu piedāvāšana uz ielas vai mājās (nevēlama, jo tiek uzskatīta par pārāk agresīvu),
• kaut ko sponsorējot.

Reklāmas iespējams izvietot gandrīz jebkur. Arī uzlīmes uz dārzeņiem vai augļiem uzskatāmas par reklāmu, tāpat kā jebkas, par ko reklāmdevējs maksā, lai nodotu patērētājam reklāmas ziņojumu.

Vides jeb ielas reklāma

Vides reklāma ir viens no dinamiskākajiem un straujāk augošajiem mūsdienu medijiem. Šāda veida reklāmai ir milzīgs radošais potenciāls un ar tās palīdzību iespējams uzrunāt neierobežotu lieluma auditoriju. Tā ir īpaši piemērota komunikācijai pilsētvidē, un, apvienota ar moderno tehnoloģiju piedāvātajām interaktivitātes iespējām, tā efektīvi piesaista vienmēr steigā esošās mūsdienu sabiedrības uzmanību. Pluss ir tas, ka auditoriju iespējams sasniegt jebkurā diennakts laikā un veicināt potenciālajos klientos spilgtākus iespaidus, kā arī izraisīt spēcīgāku reklāmas ietekmi. Vides reklāmās pluss ir tāds, ka tās nav uzbāzīgas. Informācija tiek nodota sabiedrībai jebkurā gadījumā, jo šāda veida reklāmu nav iespējams izmest vai pārslēgties uz citu kanālu televīzijā.

Reklāma internetā

Reklāma internetā piedāvā labu iespēju sasniegt tieši savu mērķauditoriju, sniedzot tai nepieciešamo informāciju par produktu. Katrs tirdzniecības centrs vai uzņēmums pārzina savu mērķauditoriju/-as, tāpēc jau ir zināms, kāda informācija nepieciešama, lai piesaistītu un noturētu klientus. Galvenās priekšrocības reklāmām internetā ir to pieejamība un tūlītēja piekļuve informācijai, kas mūsdienās ir aizstājis visus citus masu līdzekļus. Tā ir pievilcīga patērētāju acīm. Reklāmas var veidot gan tikai vizuālas, gan pievienot tām skaņu un tekstu, lai pastiprinātu to iedarbību.

Tiešsaistes reklāmas piegādā reklāmas serveris. Tiešsaistes reklāmas piemēri ir kontekstuālās reklāmas, kas parādās meklētājprogrammu rezultātu lapās, reklāmkarogi, maksas par klikšķi teksta reklāmas, multivides reklāma, sociālo mediju reklāma, korporatīvie videoklipi, tiešsaistes reklāma, reklāmas tīkli un e-pasta mārketings, tostarp e-pasta surogātpasta sūtīšana. Jaunāks tiešsaistes reklāmas veids ir vietējā reklāma; tā parādās tīmekļa vietnes ziņu plūsmā un, domājams, uzlabo lietotāja pieredzi, jo ir mazāk. Tomēr daži cilvēki apgalvo, ka šī prakse ir maldinoša.

Reklāma televīzijā

Viena no tām reklāmām, ar kurām iespējams sasniegt lielu auditoriju īsā laika periodā, īpaši, ja uzņēmums vēlas vērsties pie lielas auditorijas un sasniegt to plašā mērogā. Šo faktu var pamatot ar to, ka cilvēki ļoti daudz laika pavada, skatoties televīziju, nepievēršot tik daudz uzmanības citiem reklāmas līdzekļiem. Šāda veida reklāma ir ļoti dārga, taču pēc aptveres plašuma ar šo reklāmu nevar konkurēt neviens cits reklāmas līdzeklis. Reklāmām televīzijā ir savas priekšrocības — informācija tiek uztverta ar redzi un dzirdi, ļaujot parādīt kustības un krāsu, kas ļauj daudz efektīvāk pārliecināt klientu iegādāties preci vai pakalpojumu tieši no konkrētās firmas zīmola.

Laikraksti

Kā jau katram medijam, arī laikrakstiem ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Pluss reklāmu ievietošanai laikrakstos ir tas, ka tur pieejama visdažādākā informācija, sākot no sludinājumiem, līdz ziņām par sportu un tai iespējams pievienot detalizētāku informāciju par produktu. Cena par šādu reklāmu ir atkarīga no reklāmas lieluma un informācijas detalizējuma, tāpēc pat tad, ja uzņēmumam nav daudz līdzekļu reklāmai, laikrakstā var ievietot tik lielu reklāmu, cik uzņēmums spēj atļauties.

Radio reklāma

Radio reklāma ir lielisks veids, kā sasniegt savu mērķauditoriju, ja konkrētā uzņēmuma mērķa tirgus klausās noteiktu radio staciju. Reklāmai izskanot regulāri, tā piesaistīs jaunus klientus, jo cilvēki izvēlas klausīties radio, gan vadot mašīnu, gan ēdot brokastis un darot citus darbus. Mīnuss radio reklāmai ir tas, ka tai nav vizuāla uzskates materiāla un dzirdētais bieži aizmirstas, tādējādi radio reklāma zaudē savu ietekmi. Lai izvairītos no šāda veida ietekmes zaudēšanas, reklāma jāpārraida regulāri, kas arī būtiski palielinās izmaksas. Pluss radio reklāmai noteikti ir tas, ka to iespējams mainīt jebkurā brīdi ja pieļauta kāda kļūda, vai vienkārši piedāvājums ir mainījies.

Slavenību atbalsts

Reklāma, kurā slavenība atbalsta kādu produktu vai zīmolu, izmantojot slavenības ietekmi, slavu, naudu, popularitāti, lai iegūtu atzinību par saviem produktiem vai lai reklamētu konkrētus veikalus vai produktus. Reklāmdevēji bieži popularizē savus produktus, piemēram, kad slavenības dalās ar saviem iecienītākajiem produktiem vai valkā noteiktu zīmolu vai dizaineru apģērbu. Slavenības bieži tiek iesaistītas reklāmas kampaņās, piemēram, televīzijas vai preses reklāmās, lai reklamētu konkrētus vai publiski pieejamus produktus. Tomēr slavenību izmantošanai zīmola atbalstam var būt arī trūkumi; viena slavenības kļūda var sabojāt zīmola sabiedriskās attiecības. Piemēram, pēc astoņu zelta medaļu izcīnīšanas 2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā, Ķīnā, peldētāja Maikla Felpsa līgums ar Kellogg's tika atcelts, jo Kellogg's nevēlējās ar viņu komunicēt pēc tam, kad viņš tika nofotografēts, smēķējot marihuānu.

Ierobežojumi

Latvijas likumdošana paredz, ka reklāmās nav pieļaujama kara vai vardarbības propaganda, diskriminācijas paušana, cilvēku nezināšanas izmantošana utt. Īpaši nosacījumi saistīti ar reklāmām, kuru mērķauditorija ir bērni.

Dažkārt noteikta veida reklāmas tiek aizliegtas "sabiedrības interesēs". Bieži šāda veida aizliegumi saistīti ar tabakas produktu reklāmām. Piemēram, Latvijas Republikas Saeima 1996. gadā pieņēma likumu, ka "tabakas izstrādājumu reklāmai jāinformē pircēji par smēķēšanas kaitīgumu, un šādai informācijai ir jāaizņem vismaz pieci procenti no reklāmas platības", turklāt aizliegts "tabakas izstrādājumu reklāmā attēlot personas smēķējot", "reklāmas nolūkos izsniegt (piegādāt) tabakas izstrādājumus bez maksas", kā arī reklamēt tabakas izstrādājumus noteiktās vietās ([1]).

Eiropas Parlaments un Padome 2003. gadā pieņēma direktīvu, kas aizliedz tabakas reklamēšanu drukātajos masu saziņas līdzekļos, radio un Internetā, kā arī tabakas uzņēmumiem sponsorēt pārrobežu pasākumus un aktivitātes. Eiropas Savienības dalībvalstīm ar šiem noteikumiem saistītie tiesību akti bija jāievieš līdz 2005. gada 31. jūlijam ([2]).

Seksualitātes izmantošana reklāmu veidošanā

Kalvina Kleina parfīma "Obsession" reklāma

Seksualitāti uzskata par vienu no iedarbīgākajiem tirgdarbības rīkiem. Pēcreklāmas pārdošanas pētījumi rāda, ka tās izmantošana nodrošina tūlītēju, turklāt noturīgu interesi par produktu. Seksualitātes izmantošana reklāmās gan saistīta arī ar zināmu risku, jo ar dzimumattiecībām saistīti daudzi tabu.

Seksualitātes izmantošana var būt gan ļoti atklāta, gan nemanāma, no atklātiem seksuāliem aktiem līdz kosmētikas lietošanai seksuāli pievilcīgo ķermeņa daļu izcelšanai. Šis pēdējais veids sastopams visos masu saziņas līdzekļu veidos. Šādi izmantoti tiek ne tikai ar attēlu saistītie masu saziņas līdzekļi; arī balsis mēdz izvēlēties pēc to seksuālā pievilcīguma.

Seksualitātes izmantošanu reklāmās bieži kritizē. Konservatīvi noskaņoti cilvēki, it sevišķi dažu reliģiju pārstāvji, bieži to uzskata par nepieklājīgu un nevēlamu. Daudzi dzimumu līdztiesības atbalstītāji savukārt norāda, ka šādas reklāmas degradē sievietes, padarot tās par seksa objektiem (sievietes reklāmās biežāk parādās seksuālā kontekstā nekā vīrieši).

Pēdējā laikā seksualitāti kā reklāmas līdzekli it sevišķi izmanto smaržu un apģērba, sevišķi džinsu, reklāmās. Tajās izmantoti provokatīvi attēli, kuru uzdevums ir radīt seksuālu uzbudinājumu, šokēt vai likt cilvēkiem izjust savas slēptās seksuālās vēlmes.

Reklāmās, it sevišķi tajās, kurās reklamēti dažādi aksesuāri, arvien biežāk parādās arī homoerotiskas tēmas.