Kontrolpanelis (transports)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Automašīnas kontrolpanelis

Kontrolpanelis nodrošina transporta līdzekļa sistēmās notiekošo tehnisko procesu signālus vadītājam un viņa apziņošanu ar kontrolierīču un kontrollampu dažādu signālkrāsu ugunīm, kā arī ar skaņas signāliem operatīvai procesu kontrolei un dažādu ar vadīšanu saistītu situāciju paredzēšanai. Uz kontrolpaneļa izvieto kontrolmērījumu ierīces. Kontrolpanelis atrodas aiz stūres.

Kontrolpaneļa galvenās ierīces un kontrollampas ir:

  • Spidometrs, kas rāda kustības ātrumu;
    • Blakus spidometram papildus atrodas odometrs, kurš rāda automašīnas kopējo noskrējienu no izlaiduma brīža un to nonullēt nav iespējams un tas arī tiesību aktos nav atļauts, par to var būt paredzēta atbildība;
    • Vēl pie spidometra papildus ir kontrolodometrs, kuru atšķirībā no odometra var nonullēt un saskaitīt tekošo noskrējienu no nonullēšanas brīža;
  • Tahometrs, kas rāda dzinēja apgriezienu skaitu;
  • Iekšdedzes dzinēja dzesēšanas sistēmas šķidruma temperatūra (termometra piktogrammas attēls);
  • Degvielas daudzuma bākā radītājs (benzīntanka piktogrammas attēls);
  • Rokas bremzes kontroluguns, kas rādīs, ka mašīna nolikta uz (sarkana izgaismota piktogramma ar divu bremžu kluču attēlu, starp kuriem atrodas P burts);
  • Barošana no akumulatora (sarkana kontrollampa — izgaismots akumulatora attēls);
  • Ārējās apgaismošanas ierīces: Gabarītuguņu kontrollampa — zaļa kontrollampiņa; Tālo uguņu kontrollampa — zila vai gaišzila ar izejošiem stariem kontrollampa;
  • Zaļas krāsas pagrieziena rādītāji divu bultiņu veidā;
  • Citi, piemēram: nepiesprādzēts cilvēks, durvis ne līdz galam aizvērtas, bagāžnieks, motor pārsegs neaizvērts u.c. — katram transportlīdzeklim var nedaudz atšķirties.

Ja kādas rozīgi vai gaišas krāsas kontrollampas paliek degot, tas liecina, ka attiecīgajā sistēmā, kaut kas ir noticis. Bet ja iedegas kāda sarkana kontrollampa (sarkanais potenciālas bīstamības situācijas krāsa), tas liecina par situāciju, kura prasa pievērst īpašu uzmanību attiecīgajai sistēmai un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai sistēmu savestu normālā kartībā.

Startēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagriežot atslēgu visas kontrolugunis tūlīt nostrādā. Bultiņas, kuras atradās zem nulles, tūlīt piesliesies nullei, visi termometri un ierīces parādīs, kas tiem ir. Borta dators pārbaudot katru no radījumiem kontrollapas vienu aiz otras dzēsīs. Pēdējās divas lampas, kuras pirms dzinēja startēšanas paliks degot ir — rokas stāvbremzes kontrollampa, akumulatora kontrollampa, kas liecina, ka barošana nenotiek no ģeneratora. Palaižot iekšdedzes dzinēju un sākot darboties ģeneratoram akumulatora kontrollampa nodzisīs. Pirms kustības sākuma ir jāatlaiž rokas stāvbremze. Un tad arī nodzisīs rokas bremzes kontrollampa.

Dīzeļdzinējiem papildus ir vēl dzeltena kvēlsveču kontrollampa — tā ir kvēlsveču sildīšanas kontrollampa. Kad sveces uzkarsušas līdz vajadzīgajai temperatūrai, kontrollampa dziest un var sākt startēt dzinēju. Kad dīzeli palaiž, turpmāk degvielas aizdegšanas jau notiks degvielas un gaisa saspiešanas rezultātā. Benzīna dzinējiem šādu sveču nav.

Odometrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Odometrs zem spidometra

Jaunai mašīnai no rūpnīcas, parasti odometrs rāda 10 — 20 km noskrējienu.[nepieciešama atsauce]

Degvielas daudzuma rādītājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Degvielas daudzuma bākā rādītājs ir visai aptuvens. Lai kontrolētu konkrētas mašīnas īpatnējo degvielas patēriņu uz katru nobrauktu km, ir divi paņēmieni, kā to var izdarīt, viens paņēmiens ir nepareizs, otrs pareizs:[nepieciešama atsauce]

  • Nepareizs paņēmiens. Pielej pilnu bāku, nonullē kontrolodometru un bagāžniekā vadā līdz kādu degvielas rezervi kannā, piemēram — 20 l. Kad degviela beidzas un mašīna tādēļ noslāpst, noņem odometra rādījumu un bākā ielej degvielu no kannas. Tad izdalot iepriekš salietas degvielas daudzumu uz kontrolodometra saskaitītajiem km, var konkrēti pārliecināties, kāds ir konkrētais degvielas patēriņš konkrētai mašīnai uz katru nobraukto km. Tas nav pareizs variants, jo degviela var pēkšņi beigties nepiemērotās vietās: mežā, uz dzelzceļa pārbrauktuves, krustojumā u.tml.;
  • Pareizs variants. Pielej pilnu bāku, nonullē kontrolodometru un pēc zināma laika uzpilda atkārtoti pilnu bāku. No degvielas bākas maksimālā tilpuma atskaita pēdējā reizē iepildīto degvielas daudzumu un izdala ar kontrolodometra parādīto noskrējienu. Tāds būs konkrētās automašīnas īpatnējais degvielas patēriņš uz katru nobraukto km. Jo ilgāks paies laiks starp pirmo un otro degvielas uzpildīšanu, jo precīzāks būs aprēķinātais rezultāts.