Automašīna

Automašīna jeb automobilis (grieķu: αὐτο (auto) — 'pats' un latīņu: mobilis — 'kustīgs') ir ar riteņiem aprīkots bezsliežu transportlīdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā iemontēts dzinējs. Paredzēts, lai pārvietotos pa sauszemi. Izšķir vairākus automašīnu veidus, kā vieglie auto, autobusi, mikroautobusi, kravas auto. Automašīnās ir sēdeklis vadītājam, kā arī var būt sēdeklis vienam vai vairākiem pasažieriem. Ir dažādu marku automašīnas.

Izveides vēsture

Pamatraksts: Automobiļu vēsture

Pirmo zināmo automobiļa rasējumu (ar atsperu piedziņu) autors ir Leonardo da Vinči (812R lpp. Codex Atlanticus), tomēr tas nedarbojās un ziņas par tā eksistenci līdz mūsdienām nav nonākušas. 2004. gadā eksperti no Florences Zinātnes vēstures muzeja pēc rasējumiem uzbūvēja šo automobili, pierādot Leonardo domas pareizību.

1769. — 1770. gados franču izgudrotājs Žozefs Konjū uzbūvēja trīsriteņu vilcēju artilērijas ieroču pārvadāšanai. "Konjū ratiņus" uzskata ne tikai par automobiļa priekšteci, bet arī par tvaika lokomotīves pirmsākumiem, jo tie tika darbināti ar tvaika spēku. 1791. gadā krievu izgudrotājs Ivans Kuļibins uzbūvēja pašgājējus ratus, kuros izmantoja spara ratu, bremzes, pārnesumkārbu, gultņus utt. Ratus darbināja, minot pedāļus. 19. gadsimtā tvaika dzinēju diližansi un rutjeri (tvaika dzinēju vilcēji, kas pārvietojās bez sliedēm) kustībai pa parastajiem ceļiem tika būvēti Anglijā un Francijā, bet plašu atsaucību tā arī neiemantoja, jo tie bija smagi, neērti un ar lielu resursu patēriņu, .

Viegla, kompakta un pietiekami jaudīga iekšdedzes dzinēja izgudrošana deva automobilim lieliskās attīstības iespējas. 1885. gadā vācu izgudrotājs Kārlis Bencs, bet 1889. gadā viņa tautietis Gotlībs Daimlers, uzbūvēja un patentēja pirmās pašgājēju ekipāžas ar benzīna motoriem. 1895. gadā Bencs uzbūvēja pirmo autobusu. 1896. gadā Daimlers uzbūvēja pirmo taksometru un kravas automašīnu. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē Vācijā, Francijā un Anglijā sākās auto rūpnieciska ražošana.

Lielu ieguldījumu automobiļu izplatīšanā deva ASV izgudrotājs un uzņēmējs Henrijs Fords, kurš plaši izmantoja konveijera sistēmu auto ražošanā.

20. gadsimta pirmajā ceturksnī plašu popularitāti iemantoja elektromobiļi un automobiļi ar tvaika dzinējiem. 1900. gadā apmēram puse ASV automobiļu bija ar tvaika dzinējiem un kopš 1910. gada Ņujorkā bija aptuveni 70 tūkstoši elektromobiļu — taksometru.

1900. gadā Ferdinands Porše uzbūvēja elektromobilī ar piedziņu uz visiem četriem riteņiem, kuros atradās tos dzenoši elektromotori. Pēc diviem gadiem Nīderlandes uzņēmums Spyker izlaida sacīkšu automobilī ar pilnpiedziņu, aprīkotu ar starpasu diferenciāli.

1906. gadā Stanley tvaika automobilis uzstādīja ātruma rekordu — 203 km/h. 1907. gada modelis ar vienu ūdens uzpildīšanos varēja nobraukt 50 jūdzes (80,47 km). Kustības uzsākšanai nepieciešamais tvaika spiediens tika sasniegts 10—15 minūšu laika no automobiļa iedarbināšanas. Tās bija Jaunanglijas policistu un ugunsdzēsēju mīļākās mašīnas. Brāļi Stenliji ražoja apmēram 1000 automašīnas gadā. 1909. gadā brāļi atvēra pirmo luksus klases viesnīcu Kolorādo. No dzelzceļa stacijas līdz viesnīcai, viesus veda tvaika autobuss, kas praktiski bija auto tūrisma pirmsākumi. Uzņēmums Stanley ražoja tvaika dzinēju automobiļus līdz 1927. gadam. Neskatoties uz labajām īpašībām (laba vilkme, dažādi kurināmie) tvaika dzinēju automobiļus plaši beidza pielietot ap 1930. gadu, sava neekonomiskuma un ekspluatācijas grūtību dēļ.

1923. gadā Benca uzņēmums izlaida pirmo kravas auto ar dīzeļmotoru.

Daži automobiļu veidi

Vieglā automašīna ir automašīna, kam pilnā masa ir līdz 3500 kg un tas paredzēts pasažieru (no 1 līdz 8 personām, neskaitot šoferi) un viņu bagāžas pārvadāšanai. Vieglās mašīnas ražo ar slēgtiem virsbūves tipiem (sedans, limuzīns, kupeja, hečbeks, universālis un furgons) un virsbūvēm, kuru jumti ir transformējami (kabriolets, targa, rodsters, lando un faetons).
Apvidus automobilis ir vieglais automobilis, kas pielāgots braukšanai ārpus ceļiem. Apvidus automašīnas parasti ir aprīkotas ar pilnpiedziņu, riepām ar īpašu protektora rakstu un citām tehniskām īpašībām.
Pikaps ir kravas pasažieru automobiļa modifikācija uz vieglā vai apvidus automobiļa bāzes ar atvērtu platformu un atveramu virsbūves mugurdaļu. Pikapu kravnesība ir no 150 līdz 4500 kg.
Sacīkšu automobilis ir automobilis ir izveidots speciāli sporta sacensībām, kā arī ātruma rekordu uzstādīšanai.
Kravas automašīna ir automašīna kravas pārvadājumiem. Uz kravas šasijām tiek izlaistas arī specializētās automašīnas.
Paaugstinātas caurejamības automobilis ir vieglais vai kravas automobilis ar pilnpiedziņu, pielāgots braukšanai ārpus ceļiem. Paaugstinātas caurejamības automobiļi tiek aprīkotas ar paplašinātu pārnesumu skaitļu diapazona transmisijām, kā arī ar speciāla protektora raksta riepām, bieži vien arī ar centralizētu riepu spiediena kontroli.
Īpaši lielas kravnesības automobilis ir automobilis, autovilciens vai cits auto transporta līdzeklis, kam slodze uz tiltu pārsniedz 120 kN (12 tonnas spēka), bet izmērs platumā — vairāk kā 2,5 m.
Autobuss ir automobilis ar vairāk nekā 8 pasažieru vietām, kas nav trolejbuss.
Trolejbuss ir automobilis ar vairāk nekā 8 pasažieru vietām. Trolejbuss darbojas uz elektroenerģijas, kas tiek pievadīts no ārējā kontaktkabeļa.
Elektromobilis ir automobilis, kas kustībai izmanto elektroenerģiju no saviem akumulatoriem vai baterijām.
Hibrīdauto ir ekonomisks automobilis, kas pielieto gan elektrisko, gan tradicionālo iekšdedzes dzinēju.
Specializētie automobiļi:
- civilās
- militārie
  - bruņu automašīna
  - bruņutransportieris

Automašīnu ražotāji

Automašīnu ražotājs — autorūpnīca, kompānija, uzņēmums, kas nodarbojas ar izstrādi, izveidi vai automašīnu salikšanu.

Šobrīd automašīnu ražotājvalstīm, kuras atrodas ES, jāvadās pēc 2000/53/ЕС direktīvas.

Starptautiskie tiesību akti

"Mehāniskais transporta līdzeklis, ko izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem, vai transporta līdzekļu, ko izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļiem. Šajā terminā ir iekļauti arī bezsliežu transporta līdzekļi, kas savienoti ar elektrisko kabeli (trolejbusus); savukārt tajā nav iekļauti tādi transporta līdzekļi, kam cilvēku vai kravu pārvadāšana ir tikai papildu funkcija (lauksaimniecības traktori)." (Vīnes ceļu kustības konvencijas 1. punkts, 1968. gada 8. novembris).
"Jebkurš mehāniskais pašgājēja transporta līdzeklis, ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai transporta līdzekļu, ko izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļiem. Šajā terminā neiekļauj lauksaimniecības traktorus." (Eiropas savstarpējā vienošanās par transporta līdzekļu apkalpju darbu, kas veic starptautiskos auto pārvadājumus (ECTP), 1. punkts, (Ženēva, 1970. gada 1. jūlijs)).
"Virszemes transporta līdzeklis, kas pārvietojas paša līdzekļiem, pārvietojas vismaz uz četriem riteņiem, kas nav vienā līnijā, kam vienmēr ir jābūt saskarē ar zemi; vadība jānodrošina vismaz diviem riteņiem, un kustība — vismaz diviem riteņiem." (Starptautiskais sporta kodekss FIA, 13. punkts)

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Automašīna.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar automašīnām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.