Automašīna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Automašīna

Automašīna jeb automobilis (grieķu: αὐτοpats un latīņu: mobiliskustīgs) ir ar riteņiem aprīkots bezsliežu transportlīdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā iemontēts motors. Paredzēts priekš pārvietošanās pa sauszemi. Izšķir vairākus automašīnu veidus, kā vieglie auto, autobusi, mikroautobusi, kravas auto. Automašīnās ir sēdeklis vadītājam, kā arī var būt sēdeklis vienam vai vairākiem pasažieriem. Ir dažādu marku automašīnas.

Izveides vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo zināmo automobiļa rasējumu (ar atsperu piedziņu) autors ir Leonardo Da Vinči (812R lpp. Codex Atlanticus), tomēr ne darbojošs eksemplārs, ne ziņas par tā eksistenci līdz mūsdienām nav nonākušas. 2004. gadā eksperti no Florences Zinātnes vēstures muzeja pēc rasējumiem uzbūvēja šo automobili, pierādot Leonardo domas pareizību.

1769. — 1770. gados franču izgudrotājs Žozefs Konjū uzbūvēja trīsriteņu vilcēju artilērijas ieroču pārvadāšanai. "Konjū ratiņus" uzskata ne tikai par automobiļa priekšteci, bet arī par tvaika lokomotīves pirmsākumiem, jo tie tika darbināti ar tvaika spēku. XIX gs. tvaika dzinēju diližansi un rutjeri (tvaika dzinēju vilcēji, kas pārvietojās bez sliedēm) priekš parastajiem ceļiem tika būvēti Anglijā un Francijā un darbojās vairākās Eiropas valstīs, bet dēļ tā ka tie bija smagi, neērti un ar lielu resursu patēriņu, plašu atsaucību tā arī neiemantoja.

Krievijā no 1780. gada pie automobiļa projekta strādāja slavenais krievu izgudrotājs Ivans Kuļibins. 1791. gadā viņš uzbūvēja ratus-pašgājējus, kuros izmantoja spara ratu, bremzes, pārnesumkārbu, gultņus utt.

Viegla, kompakta un pietiekami jaudīga iekšdedzes dzinēja izgudrošana deva automobilim lieliskās attīstības iespējas. 1885. gadā vāciešu izgudrotājs Gotlībs Daimlers, bet 1886. gadā viņa tautietis Karls Bencs uzbūvēja un patentēja pirmās pašgājēju ekipāžas ar benzīna motoriem. 1895. gadā K.Benzs uzbūvēja pirmo autobusu. 1896. gadā G.Daimlers uzbūvēja pirmo taksometru un kravas automašīnu. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē Vācijā, Francijā un Anglijā sākās auto rūpniecība.

Lielu ieguldījumu automobiļu izplatīšanā deva ASV izgudrotājs un uzņēmējs Henrijs Fords, kurš plaši izmantoja konveijera sistēmu auto ražošanā.

20. gadsimta pirmajā ceturksnī plašu popularitāti iemantoja elektromobiļi un automobiļi ar tvaika dzinējiem. 1900. gadā apmēram puse ASV automobiļu bija ar tvaika dzinējiem un kopš 1910. gada Ņujorkā bija aptuveni 70 tūkstoši elektromobiļu - taksometru.

1900. gadā Ferdinands Poršē uzbūvēja elektromobilī ar piedziņu uz visiem četriem riteņiem, kuros atradās tos dzenoši elektromotori. Pēc diviem gadiem Holandes uzņēmums Spyker izlaiž sacīkšu automobilī ar pilnpiedziņu, aprīkotu ar starpasu diferenciāli.

1906. gadā Stanley tvaika automobilis uzstādīja ātruma rekordu — 203 km/h. 1907. gada modelis ar vienu ūdens uzpildīšanos varēja nobraukt 50 jūdzes (80,47 km). Priekš kustības uzsākšanas nepieciešamais tvaika spiediens tika sasniegts 10-15 minūšu laika kopš automobiļa iedarbināšanas. Tās bija Jaunanglijas policistu un ugunsdzēsēju mīļākās mašīnas. Brāļi Stenliji ražoja apmēram 1000 automašīnas gadā. 1909. gadā brāļi atvēra pirmo luksus klases viesnīcu Kolorādo. No dzelzceļa stacijas līdz viesnīcai, viesus veda tvaika autobuss, kas praktiski bija auto tūrisma pirmsākumi. Uzņēmums Stanley ražoja tvaika dzinēju automobiļus līdz 1927. gadam. Neskatoties uz labajām īpašībām (laba vilkme, dažādi kurināmie) tvaika dzinēju automobiļus plaši beidza pielietot ap 1930. gadu, sava neekonomiskuma un ekspluatācijas grūtību dēļ.

1923. gadā Benca uzņēmums izlaiž pirmo kravas auto ar dīzeļa motoru.

Daži automobiļu veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Automobiļu skaits uz 1000 cilvēkiem.
  • Vieglais automobilis ir automobilis, kam pilnā masa ir līdz 3500 kg un tas paredzēts pasažieru (no 1 līdz 8 personām, neskaitot šoferi) un viņu bagāžas pārvadāšanai. Vieglās mašīnas ražo ar slēgtiem virsbūves tipiem (sedans, limuzīns, kupeja, hečbeks, universālis un furgons) un virsbūvēm, kuru jumti ir transformējami (kabriolets, targa, rodsters, lando un faetons).
  • Apvidus automobilis ir vieglais automobilis, kura pielāgota priekš pārvietošanās pa cieta seguma bezceļiem. Apvidus automašīnas parasti ir aprīkotas ar pilnpiedziņu, riepām ar īpašu protektora rakstu un citām tehniskām īpašībām.
  • Pikaps ir kravas pasažieru automobiļa modifikācija uz vieglā vai apvidus automobiļa bāzes ar atvērtu platformu un atveramu virsbūves mugurdaļu. Pikapu kravnesība ir no 150 līdz 4500 kg.
  • Sacīkšu automobilis ir automobilis ir izveidots speciāli sporta sacensībām, kā arī ātruma rekordu uzstādīšanai.
  • Kravas automobilis ir automobilis kravas pārvadājumiem. Uz kravas šasijām tiek izlaistas arī specializētās automašīnas.
  • Paaugstinātas caurejamības automobilis ir vieglais vai kravas automobilis ar pilnpiedziņu, pielāgota priekš pārvietošanās pa cieta seguma bezceļiem. Paaugstinātas caurejamības automobiļi tiek aprīkotas ar paplašinātu pārnesumu skaitļu diapazona transmisijām, kā arī ar speciāla protektora raksta riepām, bieži vien arī ar centralizētu riepu spiediena kontroli.
  • Īpaši lielas kravnesības automobilis ir automobilis, autovilciens vai cits auto transporta līdzeklis, kam slodze uz tiltu pārsniedz 120 kN (12 tonnas spēka), bet izmērs platumā — vairāk kā 2,5 m.
  • Autobuss ir automobilis ar vairāk nekā 8 pasažieru vietām, kas nav trolejbuss.
  • Trolejbuss ir automobilis ar vairāk nekā 8 pasažieru vietām. Trolejbuss darbojas uz elektroenerģijas, kas tiek pievadīts no ārējā kontaktkabeļa.
  • Elektromobilis ir automobilis, kas kustībai izmanto elektroenerģiju no saviem akumulatoriem vai baterijām.
  • Hibrīdauto ir ekonomisks automobilis, kas pielieto gan elektrisko, gan tradicionālo iekšdedzes dzinēju.

Automašīnu ražotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Automašīnu ražotājs — autorūpnīca, kompānija, uzņēmums, kas nodarbojas ar izstrādi, izveidi vai automašīnu salikšanu.

Uz doto brīdi automašīnu ražotājvalstīm, kuras atrodas ES, jāvadās pēc 2000/53/ЕС direktīvas.

Starptautiskie tiesību akti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Mehāniskais transporta līdzeklis, kuru izmanto priekš cilvēku vai kravu pārvadāšanas pa ceļiem vai transporta līdzekļu, izmantojamo cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļiem. Šis termins iekļauj sevī trolejbusus, bezsliežu transporta līdzekļus, kas savienoti ar elektrisko kabeli; tas neiekļauj sevī tādus transporta līdzekļus, kā lauksaimniecības traktori, kuriem cilvēku vai kravu pārvadāšana ir tikai papildus funkcija." (Vīnes ceļu kustības konvencijas 1. punkts, 1968. gada 8. novembris)).
  • "Jebkurš mehāniskais pašgājēja transporta līdzeklis, kuru parasti izmanto priekš cilvēku vai kravu pārvadāšanas pa ceļiem vai transporta līdzekļu, izmantojamo cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļiem; šis termins sevī neiekļauj lauksaimniecības traktorus." (Eiropas savstarpējā vienošanās par transporta līdzekļu ekipāžu darbu, kas veic starptautiskos auto pārvadājumus (ECTP), 1. punkts, (Ženēva, 1970. gada 1. jūlijs)).
  • "Virszemes transporta līdzeklis, kas pārvietojas paša līdzekļiem, pārvietojas vismaz uz četriem riteņiem, kas nav vienā līnijā, kuriem vienmēr ir jābūt saskarē ar zemi; vadība jānodrošina vismaz diviem riteņiem, un kustība — vismaz diviem riteņiem." (Starptautiskais sporta kodekss FIA, 13. punkts)

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]