Koronāls līdzskanis
Izskats
Artikulācijas vietas |
Labiāla |
Bilabiāla |
Labiāli velāra |
Labiāli alveolāra |
Labiodentāla |
Bidentāla |
Koronāla |
Lingvolabiāla |
Interdentāla |
Dentāla |
Alveolāra |
Apikāla |
Lamināla |
Postalveolāra |
Alveopalatāla |
Retrofleksa |
Dorsāla |
Palatāla |
Labiāli palatāla |
Velāra |
Uvulāra |
Uvulāri epiglotāla |
Radikāla |
Faringāla |
Epiglotāli faringāla |
Epiglotāla |
Glotāla |
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Koronālos līdzskaņus , sauktus arī par priekšējiem mēleņiem, artikulē ar kustīgo mēles galu.[1]
Iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koronālie līdzskaņi pēc aktīvā runas orgāna (mēles) darbības iedala:
- Apikāls līdzskanis (lieto mēles pašu galiņu),
- Lamināls līdzskanis (lieto mēles galu),
- Velves līdzskaņi (mēles gals pacelts pret mutes dobuma velvi),
- Subapikāls līdzskanis (mēles gals pavērst atpakaļ).
Pēc pasīvās artikulācijas vietas koronālos līdzskaņus iedala:
- Dentāls līdzskanis (artikulācija pret augšzobiem),
- Alveolārs līdzskanis (artikulācija pret žokļa alveolārajiem izaugumiem),
- Postalveolāri līdzskaņi (palatoalveolāri, lamināli alveopalatāli, apikāli retrofleksi; artikulācija pret mutes velvi starp alveolu un cietajām aukslējām),
- Retroflekss līdzskanis (mēles gals pavērsts atpakaļ pret cietajām aukslējām).
Latviešu valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latviešu valodā koronāli līdzskaņi ir dentāls nazāls slēdzenis /n̪/, dentāli eksplozīvi slēdzeņi /t̪/ un /d̪/, dentāli berzeņi /s̪/ un /z̪/, alveopalatāli berzeņi /ʃ/ un /ʒ/, alveolārs vibrants /r/, alveolārs laterāls spraudzenis /l/. Pie koronālajiem pieskaitāmas arī afrikatas /t̪s/, /tʃ/, /d̪z/, /dʒ/.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)