Kotora (Bosnija un Hercegovina)
| Kotora | |
|---|---|
| Kotor | |
  Kotora | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Kotorgrad, Hrvojev Grad |
| Vispārīga informācija | |
| Statuss | Drupas |
| Tips | nocietināta pils — cietoksnis |
| Pilsēta | Kotorvaroša, Vrbaņas župa |
| Valsts | Bosnija un Hercegovina |
| Koordinātas | 44°36′25″N 17°22′14″E / 44.60694°N 17.37056°EKoordinātas: 44°36′25″N 17°22′14″E / 44.60694°N 17.37056°E |
| Būvniecības sākums | 14. gadsimts |
| Nopostīta | 19. gadsimts |
Kotora, arī Kotorgrada un Hrvojevgrada (serbu: Kotor) ir viduslaiku cietoksnis virs pašreizējās pilsētiņas Kotorvarošas, Bosnijas un Hercegovinas Serbu Republikā. Viduslaiku Bosnijas karalistes laikā cietoksnis tika izveidots kā apkaimes kunga Hrvojes Vukčiča galvenā un iecienītākā rezidence.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrākais Kotoras pilsētiņas, mūsdienās Kotorvarošas, pieminējums ir viduslaiku sākums, noteikti krietni pirms 9. gadsimta, jo, pēc drošiem avotiem, pirms tam tā "vairākkārt izpostīta".[2]
Sākotnēji kalnā atradās tornis (kura drupas joprojām pastāv), nedaudz uz augšu pa grēdu virs Jakotinas upes, un pazemes nocietinājums (tieši virs ūdenskrituma). Tornis un nocietinājums bija savienoti ar akmens kāpnēm, kuru salauztās atliekas joprojām ir redzamas. Tornī līdz 1945. gadam atradās iespaidīga izmēra zvans.[3] Tā liktenis nav zināms.
Pirmo reizi Kotora kā īpašs nocietinājums minēta 1382. gadā. Tā piederēja hercogam Hrvojem Vukčičam Hrvatiničam (1350—1416). Kotora palika Hrvojes mīļākais īpašums, kur viņš arī nomira.
Vēlāk Kotora kļuva par Jajces banata daļu, kuru osmaņi iekaroja 1519. gadā, 52 gadus pēc Bosnijas oficiālās krišanas. Osmaņu spēki virzījās lejā pa Vrbaņas ieleju, un spēcīgāko pretestību to tālākai infiltrācijai deva Kotoras aizsardzība Večičko laukā, tomēr pēc tam drīz osmaņi pārņēma apkārtējo teritoriju.
Līdz 1838. gadam Kotorā bija savs garnizons. Austrijai okupējot Savas labo krastu, uz Kotoru pārvietoja Kobaškas kapitānijas administrāciju, kas atradās Jajces kapitānijas jurisdikcijā. Tika atzīmēts, ka 1833. gadā Kotorā atradās tikai viens lielgabals. Cietoksnis ticis lietots vismaz līdz 1858. gadam.
Stāvoklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašreizējais torņa un nocietinājuma izskats ir nolaists, lai arī Kotoras — Hrvojes cietokšņa paliekas ir iekļautas Bosnijas un Hercegovinas nacionālo pieminekļu pagaidu sarakstā.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kreševljaković H. (1953): Stari bosanski gradovi. Naše starine, I: 7-44.
- ↑ Orbin M. (1601). Regno degli Slavi hoggi corrottamente detti Schiavoni. Historia di Mavro Orbini raveseo Abbate Melitense. 3. Dalmatia, Croatia, Bosna, Servia & Bvulgaria / Kraljevstvo Slavena (prijevod iz 1968). Pesaro/Beograd: Girolamo Concordia/Srpska književna zadruga.
- ↑ Samardžija S. (1983): Četrnaesta srednjobosanska NOU brigada. Skupština opštine Prnjavor, Banja Luka.
- ↑ «Komisija za očuvanje nacionalnih spomenika». web.archive.org. 2016-03-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2024-05-31.