Apskatīt Krievu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
|name=Krievu valoda
|nativename=''русский язык''
| pronunciation={{IPA|[ˈruskʲɪj jɐˈzɨk]}}
|states=[[Krievija]], [[Ukraina]], [[Baltkrievija]], [[Moldova]], [[Baltija]], [[Aizkaukāzs]], [[Vidusāzija]],  [[Izraēla]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ķīna]], [[Mongolija]], un [[krievu diaspora]] citur pasaulē.
|speakers=Dzimtā valoda: ap 164 milj. <br />Otrā valoda: ap 114 milj. (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eng.expert.ru/printissues/countries/2006/09/russkiy_yazyk_v_blizhayshem_zarubezhe/|title=How do you say that in Russian?|publisher=[[Expert (Russian magazine)|Expert]]|year=2006|accessdate=2008-02-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100325225632/http://eng.expert.ru/printissues/countries/2006/09/russkiy_yazyk_v_blizhayshem_zarubezhe|archivedate=2010-03-25}}</ref> <br />Kopā: 300—350 milj.
|rank=4—7 [https://web.archive.org/web/20110927062910/http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/languages.htm]
|familycolor=Indoeiropiešu
|fam1        = [[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
|fam2       = [[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]]
|fam3        = [[Slāvu valodas|Slāvu]]
|fam4        = [[Austrumslāvu valodas|Austrumslāvu]]
|script=[[Kirilica]] ([[Krievu alfabēts|krievu ortogrāfija]])
|nation={{RUS}}<br />
{{BLR}}<br />
{{GEO}} <small>([[Abhāzija]] un [[Dienvidosetija]])</small><br />
{{KAZ}}<br />
{{KGZ}}<br />
{{MDA}} <small>([[Gagauzija]] un [[Piedņestra]])</small><br />
{{UKR}} <small>([[Krimas Autonomā Republika|Krima]])</small><br />
----
{{UNO}}<br />
{{CIS}} <small>(''darba valoda'')</small><br />
[[Attēls:Flag of IAEA.svg|22px|border]] [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]
|agency=[[Krievu valodas institūts|Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūts]]<ref>[http://www.ruslang.ru/ Russian Language Institute]</ref>
|iso1=ru|iso2=rus|iso3=rus
|map=[[Attēls:GeographicalExtentOfRussianLanguage.png|center|frameless|upright=1.25]]<div style="text-align: center;"><small>Krievu valodas izplatības areāls (gaiši zilā krāsā teritorijas, kurās krievu valoda ir minoritātes valoda).</small></div>
}}
'''Krievu valoda''' (''русский язык'', ''russkij jazyk'') ir [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[Slāvu valodas|slāvu]] grupas [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] atzara valoda.

Teritoriāli plaši izplatīta [[Eirāzija]]s kontinentā, visplašāk lietotā valoda [[Eiropa|Eiropā]] gan ģeogrāfiski, gan pēc [[Dzimtā valoda|dzimtās valodas]] runātāju skaita un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no četrām šobrīd dzīvajām [[austrumslāvu valodas|austrumslāvu apakšgrupas]] valodām, pārējās trīs ir [[Rusīnu valoda|rusīnu]] (kuras patstāvīgas valodas statuss tiek apstrīdēts), [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]. Īpašas jauktas valodas formas ir [[suržiks]], kas izveidojies [[Ukraina|Ukrainas]] austrumu, dienvidaustrumu un centrālajos reģionos un [[trasjanka]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu [[Vārdu krājums|vārdu krājumu]], tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums [[Aizguvums|aizgūtu vārdu]] un zinātnisku terminu. 

== Alfabēts ==
{{pamatraksts|Krievu alfabēts}}
Krievu valodas alfabēts veidots uz [[kirilica]]s pamata un sastāv no 33 burtiem.
{| style="font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF"
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | А а
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Б б
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | В в
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Г г
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Д д
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Е е
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ё ё
|-
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ж ж
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | З з
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | И и
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Й й
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | К к
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Л л
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | М м
|-
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Н н
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | О о
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | П п
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Р р
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | С с
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Т т
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | У у
|-
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ф ф
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Х х
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ц ц
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ч ч
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ш ш
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Щ щ
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ъ ъ
|-
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ы ы
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ь ь
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Э э
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ю ю
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Я я
|
|
|}
Uzsvars krievu valodā rakstībā parasti netiek rakstīts, viens no iespējamiem gadījumiem, kad virs patskaņa burta liekams uzsvars ´, ir nepieciešamība atšķirt homogrāfus: ''за́мок'' un ''замо́к.''

== Vēsture ==
Krievu valodas vēsture aptver vairākus posmus, no kuriem katrs atspoguļo būtiskas izmaiņas fonētikā, gramatikā un leksikā, ko izraisīja politiskās, sociālās un kultūras pārmaiņas. Krievu valodas vēstures periodi ietver senkrievu, veckrievu un jaunkrievu periodus, kā arī mūsdienu krievu valodas attīstības posmu.

=== Senkrievu periods (11.-14. gs.) ===
Pirmie [[Senkrievu valoda|senkrievu valodas]] pamati radās uz austrumslāvu dialektu bāzes [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemē]]. Senkrievu valodu būtiski ietekmēja [[senslāvu valoda]]. Senslāvu valoda kļuva par baznīcas tekstu pamatu un ietekmēja rakstniecības un literatūras attīstību. Senkrievu valodai raksturīgas stabilas gramatiskās struktūras, bagāta morfoloģija un literāro normu veidošanās sākums.

=== Veckrievu periods (15.-17. gs.) ===
Līdz ar Kijivas Krievzemes sabrukumu un Maskavas kņazistes izveidošanos 14.-15. gadsimtā valodas attīstības centrs pārvietojās uz ziemeļaustrumiem. Maskavas dialekts kļuva par pamatu vienotas krievu literārās valodas veidošanai. Šajā periodā notiek senkrievu un senslāvu valodu konverģence, kas krievu valodu bagātina ar jauniem leksikas un gramatikas elementiem.

=== Jaunais periods (18.-19 gs.) ===
18. gadsimtu iezīmēja [[Pēteris I|Pētera I]] reformas, kuru mērķis bija modernizēt un eiropeizēt Krieviju. Šīs reformas skāra arī krievu valodu: civilās rakstības ieviešana un laicīgās literatūras attīstība veicināja tās atjaunošanos un standartizāciju. [[Mihails Lomonosovs|Mihailam Lomonosovam]], [[Aleksandrs Puškins|Aleksandram Puškinam]], [[Nikolajs Gogolis|Nikolajam Gogolim]] un citiem ievērojamiem šī laika rakstniekiem un dzejniekiem bija izšķiroša nozīme krievu literārās valodas veidošanā, bagātinot to ar jauniem vārdiem un stilistiskiem paņēmieniem. 19. gadsimtā krievu valoda turpināja attīstīties, kļūstot arvien elastīgāka un izteiksmīgāka.

=== Modernais periods (20.-21. gs.) ===
20. gadsimts krievu valodai radīja jaunus izaicinājumus un iespējas. [[1917. gada Krievijas revolūcija]], tai sekojošā [[Boļševiki|boļševiku varas]] nostiprināšanās un [[Padomju Savienība|PSRS]] izveidošanās izraisīja būtiskas pārmaiņas valodā. Krievu valoda kļuva par galveno saziņas līdzekli Padomju Savienībā, izplatījās republikās un ārpus tās. Padomju periodam bija raksturīgs daudzu jaunu vārdu un terminu rašanās saistībā ar politiku, zinātni un tehnoloģisko progresu.

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma 1991. gadā]] krievu valoda saglabāja savu nozīmi un turpina attīstīties arī postpadomju periodā. [[Globalizācija|Globalizācijas]], [[Rietumu kultūra|Rietumu kultūras]] un tehnoloģisko inovāciju ietekme ir izraisījusi [[Aizguvums|aizguvumus]] un izmaiņas valodā. Ja 17. gadsimtā galvenais aizguvumu avots bija [[poļu valoda]] (nereti aizguvumi no [[Rietumeiropa|Rietumeiropas]] valodām krievu valodā nonāca ar poļu valodas starpniecību), tad 18. gadsimta sākumā dominēja [[Vācu valoda|vācu]] un [[Nīderlandiešu valoda|holandiešu]] valodas, 19. gadsimtā sākas [[Franču valoda|franču valodas]] ēra, bet 20. gadsimta otrajā pusē — 21. gadsimta sākumā — par galveno aizguvumu avotu kļūst [[angļu valoda]]. 

== Dialekti ==
Krievu valodas dialektus iedala divos izloksnēs: ziemeļu un dienvidu. Starp šiem dialektiem ir lokalizēti pārejas viduskrievu dialekti, kas ir kļuvuši par mūsdienu literārās valodas pamatu.

== Statuss ==
Krievu valoda ir [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[valsts valoda]], viena no divām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] oficiālajām valodām, viena no [[Kazahstāna|Kazahstānas]] un [[Kirgizstāna|Kirgizstānas]] oficiālajām valodām. Viena no sešām [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]], [[UNESCO]] un citu starptautisko organizāciju darba valodām.

== Valodas pozīcijas ==
Krievu valodas lietojums 21. gadsimtā samazinās. Galvenokārt tas ir saistīts ar [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] kopskaita samazināšanos, kā arī ar [[Krievijas Federācija]]s ārpolitikas nepieņemšanu daudzās citās valstīs. [[Kazahstāna|Kazahstānā]], kur 2016. gadā 20 % iedzīvotāju mājās pārsvarā sazinājās krievu valodā, 15 gadus agrāk to bija 33 %. To iedzīvotāju skaita samazināšanās, kuri galvenokārt runā krieviski, vērojama arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī [[Ukraina|Ukrainā]], kur 1994. gadā šādu cilvēku bija 33%, bet 2016. gadā — tikai 24%.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/ukrainian/press-review-russian-39599448|title=Почему русский язык теряет популярность - обзор СМИ|work=BBC News Україна|access-date=2023-09-12|language=ru-UA}}</ref>

== Krievu valoda Latvijā ==
{{pamatraksts|Krievu valoda Latvijā}}
[[Attēls:Use of Russian language at home in Latvia (2011).svg|thumb|Krievvalodīgo īpatsvars dažādos Latvijas reģionos (pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem)]]
Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā [[Latvija|Latvijas]] iedzīvotāju lietotā valoda. Saskaņā ar Ārējās migrācijas apsekojuma rezultātiem 2017. gadā tā bija dzimtā valoda 36% Latvijas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/migracija/cits/1590-arejas-migracijas-apsekojuma-rezultati?themeCode=IZIVL|title=Ārējās migrācijas apsekojuma rezultāti (t.sk. dati par valodām) {{!}} Oficiālās statistikas portāls|website=stat.gov.lv|access-date=2024-06-01}}</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievu valoda Latvijā]]
* [[Krievvalodīgie]]

== Ārējās saites ==
{{InterWiki|code=ru}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}
{{ANO valodas}}
{{Slāvu valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievu valoda| ]]
[[Kategorija:Slāvu valodas]]
[[Kategorija:Austrumslāvu valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Latvijas valodas]]
[[Kategorija:Ukrainas valodas]]
[[Kategorija:Igaunijas valodas]]
[[Kategorija:Lietuvas valodas]]
[[Kategorija:Baltkrievijas valodas]]
[[Kategorija:Moldovas valodas]]
[[Kategorija:Piedņestras valodas]]
[[Kategorija:Abhāzijas valodas]]
[[Kategorija:Gruzijas valodas]]
[[Kategorija:Kazahstānas valodas]]
[[Kategorija:Kirgizstānas valodas]]
[[Kategorija:Uzbekistānas valodas]]
[[Kategorija:Izraēlas valodas]]
[[Kategorija:Krievi]]
[[Kategorija:Krievija]]