Kristus Pantokrators
Kristus Visavaldītājs vai Pantokrators (grieķu val. παντοκράτωρ - visuvarenais) ir visizplatītākā Jēzus Kristus ikona, kas pareizticīgā dievnamā (bieži freska vai mozaīka) atrodas centrālajā kupolā. Kristus Visavaldītājs ir centrālais tēls Pestītāja ikonogrāfijā. Kristus tiek attēlots kā Debesu Valdnieks, Soģis.
Par Visuvaldītāju Jēzus tiek dēvēts gan Jaunajā derībā, gan Vecajā derībā.
"Es esmu Alfa un Omega!" saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, Visuvaldītājs!” (Atkl. 1:8)
Ikonā Kristus attēlots vecumā, kad sludinājis. Tērpts apģērbā, kādu nēsājis zemes dzīves laikā. Parasti zilā himātijā un sarkanā hitonā. Sarkanais simbolizē Kristus cilvēcisko dabu, un vienlaicīgi gan moceklību, gan karaliskumu. Zilais savukārt norāda uz Debesu Valstību. Ar labo roku Viņš svētī, kreisajā tiek turēts Evaņģēlijs gan atvērtā, gan aizvērtā veidā. Tas simbolizē glābjošo vēsti, ko Kristus ir dāvājis pasaulei. Parasti atvērtajās lappusēs lasāmi kādi Jēzus vārdi, taču visbiežāk tie ir: “ Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mt. 11:28) vai “Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jņ. 8:12)
Jēzus Kristus var būt attēlots gan visā augumā, sēžot tronī, gan līdz jostasvietai, gan līdz krūtīm. Visi šie varianti ir dažādas šī ikonografiskā tipa modifikācijas ar nedaudz atšķirīgu teoloģisku nozīmi. Pie Kristus Visavaldītāja ikonām pieder arī tādas ikonas kā: “Kristus tronī”, “Visspēcīgais Kristus”, “Ne rokām darinātais”, “Emanuēls” u.c.
Kristus Visavaldītāja tēls var tikt izmantots ne tikai atsevišķā ikonā, bet arī Deisis kompozīcijās, ikonostasos, sienu gleznojumos u.c.