Krupajas avots
| Krupajas avots | |
|---|---|
 Avots ar ūdenskritumu | |
  Krupajas avots | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Pomoravļes apgabals, Serbija |
| Tuvākā pilsēta | Bora |
| Upe | Krupaja |
| Koordinātas | 44°07′07″N 21°42′33″E / 44.11861°N 21.70917°EKoordinātas: 44°07′07″N 21°42′33″E / 44.11861°N 21.70917°E |
| Vispārējā informācija | |
| Tips | karsta avots |
| Saglabāšana un aizsardzība | |
| Valsts aizsardzībā | kopš 1977. gada |
Krupajas avots (serbu: Krupajsko vrelo) ir ūdens avots Serbijas austrumos, Pomoravļes apgabalā lejpus Beļanicas rietumu kaļķakmens masīva, Krupajas upes labajā pusē, 220 metru augstumā vjl. Tas atrodas netālu no Milanovacas ciema. Atzīts par dabas pieminekli.[1]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krupajas avots pieder pie karsta avotiem,[2] ar temperatūru 9-11 °C. Avotam ir amfiteātra forma ar trauslām, galvenokārt vertikālām malām. Avota straume 435 metru garumā vispirms plūst uz ziemeļiem un pēc 130 metriem maina virzienu uz rietumiem, lai turpinātu vēl 300 metrus, pirms saplūst ar Krupajas upi. Pēc 3 m augsta dambja uzcelšanas Krupajas avots ieguva jaunu izskatu kā ovāls ezers ar 40 m garumu un 17 m platumu. Tā ūdens izplūst no ezera, veidojot ūdenskritumu.
Speleoloģiskie pētījumi 1998. gadā atklāja vairāk nekā 70 m dziļu alas sifona zaru, kas ved pie kaļķakmens šķīdināšanas vietas Beļanicas kaļķakmens masīvā. No dambja līdz dzirnavām ūdens straume plūst cauri kaļķakmenim, lecot no stāvajām kāplēm un ūdenskritumiem. Avota hidroloģiskais režīms un tā notece vēl nav pietiekami pārbaudīti. Kā lielākajai daļai karsta avotu, Krupajas avotam ir ļoti mainīgs ūdens daudzums cauru gadu. Blakus dzirnavu ēkai atrodas termālā ūdens avots, kura temperatūra ir 26 °C un plūsma 6–10 litri sekundē. Šis ūdens nāk no dabiska termiskā avota. Pārdesmit metru attālumā no tā atrodas cits avots miniatūra ūdenskrituma formā.
Krupajas avots un apkārtējā teritorija 9 ha plašumā ir aizsargāta kā valsts nozīmes dabas piemineklis Serbijas Republikā. Dabas piemineklis "Krupajsko Vrelo" tika izveidots ar Serbijas Republikas valdības dekrētu (Serbijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 9/95), un pamatojoties uz Vides aizsardzības likumu, īpaši nozīmīga aizsargājamā dabas mantojuma dēļ tas ir viens no ievērojamākajiem karsta resursiem Serbijā.
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Marinovski, Ph.D., Naume. "Tourism Geography - Monuments of Nature in Serbia" (PDF). MHTSPS, p.331. (in Serbian).
- ↑ Petrovic Ph.D., Jovan B. (2002). Karst springs of Eastern Serbia. Beograd. M 24. p. 2.