Kunašira
| Kunašira | |
|---|---|
| Кунашир | |
|
Stolbčatija rags salas rietumos | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Ohotskas jūra, Klusais okeāns |
| Koordinātas | 44°07′N 145°51′E / 44.117°N 145.850°EKoordinātas: 44°07′N 145°51′E / 44.117°N 145.850°E |
| Arhipelāgs | Kuriļu salas |
| Platība | 1489,27 km² |
| Garums | 123 km |
| Platums | 30 km |
| Krasta līnija | 343,4 km |
| Augstākais kalns |
Tjatja 1819 m |
| Administrācija | |
|
| |
| Apgabals | Sahalīnas apgabals |
| Rajons | Dienvidkuriļu rajons |
| Lielākā pilsēta | Južnokuriļska |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 8 000 (2007) |
| Blīvums | 5,4/km² |
| Pamatiedzīvotāji | krievi |
|
| |
Kunašira (krievu: Кунашир) ir Krievijai piederoša vulkāniska sala, Kuriļu salu arhipelāga trešā lielākā sala. Administratīvi ietilpst Sahalīnas apgabala Dienvidkuriļu rajonā. Krievijas suverenitāti apstrīd Japāna, kas uzskata, ka sala ietilpst Hokaido prefektūras Nemuro apriņķī. Salas lielākā pilsēta ir rajona centrs Južnokuriļska.
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas krievu (Кунашир) un japāņu (国後島, Kunashiri-tō) nosaukums cēlies no pamatiedzīvotāju ainu nosaukuma クナシㇼ(Kuna-sir), kas nozīmē pēc dažādām versijām ‘Melnā sala’ vai ‘Zāles sala’.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala izvietojusies Kuriļu arhipelāga dienvidos starp Itrupu ziemeļaustrumos un Hokaido dienvidrietumos. Austrumos tās krastus apskalo Klusais okeāns, bet rietumos — Ohotskas jūra. Sala vulkāniskas izcelsmes, to veido saplūduši četri aktīvi vulkāni. Reljefs ir kalnains. Augstākais kalns ir Tjatjas vulkāns 1819 m vjl salas ziemeļos. Sala atrodas tā sauktajā «sniega subtropu» reģionā; tās augu valsts ievērojami daudzveidīgāka, kā citās arhipelāga salās. Lielāko daļu teritorijas (ap 70%) klāj meži, kuru tipi mainās atkarībā no augstumjoslojuma.
Ievērojamu daļu salas teritorijas aizņem 1984. gadā dibinātais Kuriļu rezervāts; tā teritorijā mīt 84 Krievijas Sarkanajā grāmatā iekļautas dzīvnieku sugas.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 1855. gadā noslēgtā Šimodas līgumā Kunašira piederēja Japānai. Arī 1875. gada Pēterburgas līgumā Krievijas impērija atteicās no visām Kuriļu salām. Pēc Otrā pasaules kara Japāna Sanfrancisko līgumā (1951) atteicās no Sahalīnas un Kuriļu salu ziemeļu daļas, bet ne no Kunaširas. Taču PSRS izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās Sahalīnas apgabalā. 1956. gadā PSRS solīja atdot Japānai Habomai un Šikotanas salas pēc miera līguma parakstīšanas, taču paturēt Iturupas un Kunaširas salas, kam Japāna nepiekrita.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kunašira.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|